Viņas tēvs vēlējās, lai meita būtu mūziķe. Un arī viņa pati par ērģelēm vien sapņoja – par noslēpumaino mūzikas instrumentu, kas ļaujas vien izredzētajiem. Pēc Sverdlovskas mūzikas vidusskolas absolvēšanas viņa iestājās Rimska-Korsakova Ļeņingradas (Sanktpēterburgas) konservatorijā profesora Vladimira Nīlsena klavieru klasē.

Reiz ērģelnieks Marks Šahins jauno studenti uzaicināja uz savu koncertu Rīgā, kur Jevgeņija pirmo reizi dzirdēja Doma ērģeles un iepazinās ar Latvijas ērģelnieku patriarhu - profesoru Nikolaju Vanadziņu. Tas viņu pamudināja iestāties Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (šobrīd -  Mūzikas akadēmijā) Nikolaja Vanadziņa klasē, kuru viņa absolvēja 1968.gadā. Mācību gados Jevgeņija Ļisicina sniegusi vairāk nekā 40 koncertu, ierakstījusi skaņuplati un viņai tika piešķirta P.Čaikovska stipendija.

Savu radošo mūžu viņa saistījusi ar majestātisko Doma baznīcu un tās lieliskajām ērģelēm.

“Doms – tā ir Rīgas seja. To cēla, būvēja un pārbūvēja kopā ar pilsētu. Tas ir cietis ugunsgrēkos un atdzimis no pelniem… Rīgu nevar iedomāties bez Doma. Jo biežāk es te spēlēju, jo vairāk pārliecinos, ka šeit ar cilvēkiem notiek kaut kas labs. Un cik daudz cilvēku te bijis! Acīmredzot, baznīcas sienas ir uzsūkušas visu, ko cilvēki jutuši un par ko runājuši gadsimtu gaitā. Bet pašai sarunāties ar ērģelēm – tā ir neizsakāma bauda. Tas ir dievišķs instruments, kas akustiski, emocionāli un filozofiski  ir vienots ar grandiozo celtni, kurā tas mājo”, - saka māksliniece.

Daudzus gadus viņa sapņoja Domā nospēlēt visus Baha ērģeļdarbus vienā ciklā. Un sapnis piepildījās. Koncertciklu  divu sezonu garumā viņa īstenoja 17 koncertos (1999-2001), veltot to Baha 315.gadadienai un  Rīgas 800-gadei. Runājot par kādu noteiktu ērģeļspēles skolu viņa uzsver: “Man eksistē viena vienīga skola, un tā ir Johana Sebastiāna Baha ērģeļskola”.

J.Ļisicinas repertuārs ir ļoti plašs. Tajā ir visi J.S.Baha skaņdarbi, kā arī daudzi M.Rēgera, S.Franka, F.Mendelsona-Bartoldi, F.Lista, O.Mesiāna, L.Vjerna un citu komponistu klasiķu un mūsdienu autoru darbi. Taču viņa joprojām  papildina savu repertuāru. Ērģelnieki, kā zināms, bieži vien ir improvizētāji un komponisti. Jevgeņija gan neraksta mūziku, taču veido lieliskus orķestra darbu pārlikumus ērģelēm. “Ērģelēm nav mazāk iespēju  kā orķestrim”, - viņa uzskata, - “un pazīstama orķestra mūzika ērģeļu skanējumā iegūst jaunas krāsas, nemaz nerunājot par to, cik lielu gandarījumu tas dod man pašai”. Starp citu, Antonio Vivaldi “Gadalaikiem” mākslinieces aranžējumā viņas viesturnejas laika Itālijā bija sensacionāli panākumi. Viņa veikusi arī A.Vivaldi “Gloria”, M.Musorgska “Izstādes gleznu”, J.S.Baha, L.van Bēthovena, A.Šnitkes un citu komponistu skaņdarbu transkripcijas ērģelēm.

Viņa ir Čurļoņa Starptautiskā ērģelnieku konkursa Viļņā (1968) laureāte.

Sniegusi vairāk nekā 1000 koncertu bijušās PSRS pilsētās, kā arī Eiropas valstīs – Vācijā, Itālijā, Beļģijā, Francijā. Daudzkārt ar panākumiem piedalījusies starptautiskos festivālos.

2002.gadā viņa atzīmēja sava skolotāja N.Vanadziņa 110-gadi ar deviņu koncertu ciklu, atskaņojot A.Vivaldi, J.S.Baha, M.Rēgera, S.Franka, franču komponistu mūzikas, romantisko sonāšu, krievu mūzikas un latviešu mūzikas programmas, kā arī  Baha “Muzikālo upurējumu”.

Daudzi J.Ļisicinas ieskaņojumi glabājas Latvijas radio fonotēkā. Viņas ieraksti apkopoti vairāk nekā 20 skaņuplatēs un četros kompaktdiskos.

Repertuārs

J.S.Bahs
- Visas kompozīcijas ērģelēm 
-  Musikalisches Opfer
Baha ģimenes skaņdarbi ērģelēm

M.Rēgers
- Otrā Sonāte d-moll op.60
- “Wie schön leucht’ uns der Morgenstern”, korāļu fantāzija op.40 No1
- Introdukcija un Passacaglia d-moll
- Introdukcija un Passacaglia f-moll
- Fantāzija ērģelēm par korāļa “Ein’ feste Burg ist unser Gott” tēmu
- Fantāzija un fūga ērģelēm par BACH tēmu
- Kyrie eleison, Gloria in exelsis, Benedictus, Melodia, Canzone, Scherzo un citi skaņdarbi

S.Franks
- Trīs korāļi
- Grande Pièce symphonique
- Prelūdija, Fūga un Variācija

O.Mesiāns
- La Nativité du Seigneur
- Livre d’orgue

A.Gilmāns
- Piektā Sonāte

L.Vierns
- Pièces de Fantasie
- Trešā, Ceturtā svītas
- Otrā simfonija

K.Sen-Sanss
- Prelūdijas un Fūgas

M.Diprē
- Variations sur un Noël
- Prelūdijas un Fūga g-moll

Ž.Gijū
- Colloques No2

A.Onegērs
- Fūga
- Korālis

L.Belmāns             - Gotiskā svīta

Ž.Rože-Dikass           - Pastorāle

J.Roibke                - Sonāte, 94.psalms

V.A.Mocarts
-  Fantāzija f-moll
- Andante,  Fūga

O.Lindbergs           - Sonāte g-moll

F.Mendelsons
- 6 Sonātes
- 3 Prelūdijas un Fūgas

G.F.Hendelis
- 6 Koncerti ērģelēm op.4
- 6 Koncerti ērģelēm op.7

F.Pulenks              - Koncerts g-moll

S.Bārbers
- Toccata Festiva op.36
- Adagio

J.Reinbergers        - Sonāte e-moll

D.Bukstehūde      - Prelūdijas un Fūgas

N.Brūnss               - Prelūdijas un Fūgas

F.Lists
- Fantāzija un Fūga par “Ad nos, ad salutarem undam” tēmu
- Fantāzija un Fūga par BACH tēmu
- Variācijas par “Weinen, Klagen…” tēmu

O.Merikanto           - Passacaglia op.80

V.Midelšulte           - Passacaglia d-moll

K.Slavickis           - Freskas II, III

Padre Davide da Bergamo - Sinfonia col tanto applaudito inno popolare

Ž.Sibeliuss             - Somija

Latviešu komponistu mūzika ērģelēm (J.Vītols, Alfr.Kalniņš, M.Zariņš, J.Karlsons etc)

A.Glazunovs
- Fantāzija
- Prelūdija un Fūga

D.Šostakovičs      - Passacaglia no operas “Katerina Izmailova”

 J.Lisicinas transkripcijas ērģelēm

A.Vivaldi
- Četri gadalaiki
- Gloria

M.Musorgskis
- Izstādes gleznas, ērģelēm un klavierēm
- Izstādes gleznas, ērģelēm un 14 sitamiem instrumentiem

A.Šnitke                - Svīta antika stilā

J.Vītols                  - Beverīnas dziedonis

F.Pulenks              - Koncerts g-moll, ērģelēm un klavierēm

S.Bārbers              - Adagio

E.Grīgs                 - Introdukcija no mūzikas drāmai “Pērs Gints”, ērģelēm un klavierēm

M.Ravēls               - Pavane, ērģelēm un klavierēm