 Vadims Gluzmans ir pasaulē pazīstams kā viens no dinamiskākajiem jaunajiem vijolniekiem. Viņa interpretācijām piemīt gan spožums, gan dziļums. Viņš uzstājas koncertos ASV, Eiropā, Krievijā un Japānā, spēlē kopā ar Čikāgas, Hjūstonas, Cincinati, Sietlas un Jeruzalemes simfoniskajiem orķestriem, ar Anglijas stīgu orķestri, Parīzes Orchestre de Colonne, Orchestra de la Suisse Romande, Minhenes un Drēzdenes filharmoniskajiem orķestriem, ar Štutgartes radio orķestri, Tokyo Symphony un citiem pasaulslaveniem kolektīviem. 2001.gada aprīlī jaunais mākslinieks debitēja Ņujorkas Carnegie Hall. Viņš spēlējis prestižos festivālos Verbjē, Ravīnijā, Lokenhauzā, Kolmarā, Jeruzalemē, kā arī Schwetzinger Festspiele un Festival de Radio France.
Vadims Gluzmans muzicē kā solists un kameransambļu dalībnieks, kā arī spēlē duetā ar savu sievu pianisti Andželu Joffi, kura ir beigusi Latvijas Mūzikas akadēmiju profesores Ilzes Graubiņas klasē. Andžela dzimusi un uzaugusi Rīgā, viņa ir slavenas Latvijas mūziķu ģimenes atvase.
2003. gadā Vadims Gluzmans debitējis kopā ar Detroit Symphony un Nēmi Jervi, koncertējis Meksikā, Kanādā un vairākos ASV štatos. Vasarā viņam paredzēti vieskoncerti Korejā un ASV, meistarklases Izraēlā un kopā ar Andželu Joffi piedalīšanās Džona Noimaira jaunā baleta 24 prelūdijas pirmizrādē Hamburgas Valsts operā. Baletam mūziku komponējusi Ļera Auerbaha.
Vadims Gluzmans ir dzimis 1973. gadā Žitomirā, Ukrainā. Vijoļspēli sācis apgūt septiņu gadu vecumā Rīgā pie Romāna Šnē Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Līdz aizbraukšanai uz Izraēlu (1990. gadā) mācījies pie Zahara Brona, vēlāk studējis Rubīna akadēmijā Telavivā pie Jaira Klesa. Mācījies arī ASV pie Arkādija Fomina, kā arī pie Dorotijas Deleijas un Masao Kavasaki Džuljarda skolā.
1991. gadā viņš izpelnījās godu piecas minūtes spēlēt slavenajam Izakam Sternam. Šis notikums kļuva par brīnišķīgas draudzības sākumu. Dižā maestro Sterna nāvi (dažas dienas pēc 2001.gada 11. septembra notikumiem Ņujorkā) Vadims Gluzmans joprojām pārdzīvo kā tuva cilvēka zaudējumu.
1992. gadā, pateicoties maestro Sterna rekomendācijai, Vadims Gluzmans sācis spēlēt Pjetro Gvarnēri vijoli. 1994.gadā viņš tika apbalvots ar prestižo Henriha Šēringa fonda Karjeras balvu, bet 1996.gadā viņam piešķirts vijoles lociņš no Šēringa kolekcijas. Patreiz Gluzmans spēlē Stradivāri vijoli.
Šo instrumentu viņš ir saņēmis no Stradivāri biedrības Čikāgā. Kādreiz instrumenta īpašnieks bijis viens no dižākajiem vijoles pedagogiem Leopolds Auers (1845-1930) - krievu vijoļskolas pamatlicējs, kura klasē Sanktpēterburgas konservatorijā mācījušies Jaša Heifecs, Miša Elmans, Natans Milšteins, Jefrems Cimbalists
Leopolda Auera vijole glabājusies dažādās kolekcijās. Stradivāri biedrība - unikāla organizācija, kuras īpašumā ir daudzi pagātnes lielmeistaru mūzikas instrumenti - šo vijoli nopirkusi, lai dotu iespēju to spēlēt jauniem, talantīgiem vijolniekiem.
Auera vijolei (1690) ir īpaši skaista un kupla skaņa. Vadims Gluzmans intervijā laikrakstam The Chicago Tribune Magazine ir atzinies: Trūkst vārdu, lai aprakstītu, cik brīnumains ir šis instruments. Tas liek man skriet 15 reizes ātrāk un nirt 15 reizes dziļāk. Tajā brīdī, kad paņēmu rokās šo vijoli, es sapratu, ka mana dzīve ir mainījusies.
PRESES ATSAUKSMES
Gluzmana rokās šis Stradivari nerunā: tas sludina, dzied, nopūšas, smejas.
The Detroit Times
...iespaidīga tehnika, aizrautība, fantastisks vēriens
viņš ir spējīgs gan uz smalkām niansēm, gan uz dedzīgu kaismi
The Washington Post
viņa tehniskās perfekcijas un mākslinieciskās varēšanas līmenis gandrīz biedē
tas ir kā noslīpēts dimants
Leipziger Volkszeitung
Aprīlis, 2003.
|
