Vīru koris Pravoslavnije pevčije  (Pareizticīgie dziedoņi)

Rietumeiropas muzikālajās aprindās krievu baznīcas koru dziedāšana allaž radījusi īpašu sajūsmu. Lielākoties tā attiecināma uz basso profondo -  t.i., krievu oktāvistu -  majestātisko  skanējumu.

Komponists Ādolfs Adāns, 1838. gadā noklausījies Sanktpēterburgas Galma kapelas koncertu, atzīmējis, ka kora basu skanējums viņam atgādinājis ērģeļu skaņas un atstājis  spēcīgu iespaidu uz klausītāju nervu sistēmu. Hektors Berliozs šo pašu kori klausījies, kad 1847. gadā apciemojis Krieviju, pēcāk rakstot, ka kora basi  varējuši nodziedāt skaņu la viszemākajā reģistrā. Arī Roberts Šūmanis 1844. gadā salīdzinājis krievu oktāvistu dziedāšanu ar pērkondimdošām ērģeļu skaņām. Kādu XVII gadsimta franču ceļotāju krievu basu monumentālais spēks  saviļņojis tik ļoti, ka viņš iedomājies: varbūt rezonatora vietā koris izmanto svētbilžu sienu!

Taču ne jau balsu salikums vai dispozīcija  ir šī skanīguma noslēpums, bet gan dziedāšanas kaisme.  Krievu pareizticīgo kora klausītājus tā aizrāvusi gan senāk, gan šodien. Un būtu grūti to izskaidrot loģiski. Krievu pareizticīgo kora dziedāšanā  izpaužas īstenā krievu tautas dvēseles degsme.

Maskavas vīru koris Pravoslavnije pevčije  (Pareizticīgie dziedoņi) tika izveidots 1992. gadā, apvienojoties labākajiem profesionālajiem dziedoņiem no Maskavas baznīcu koriem. Krievijā, kur izcilu vīru koru nav mazums, tas pelnīti uzskatāms par labāko kori, kas turpina jau kopš XVI gadsimta Krievzemē pastāvošo dziedošo diakonu koru tradīcijas.

Kora repertuārā ir krievu garīgā kormūzika kopš tās pirmsākumiem līdz pat XX gadsimtam ar īpašu uzsvaru uz pirmsrevolūcijas Maskavas skolas komponistu mūziku, tostarp -   A.Kastaļska, P.Česnokova, A.Grečaņinova skaņdarbiem.

Jau kopš pirmajiem koncertiem koris pārsteidz klausītājus ar savu profesionālo meistarību, cēlo skanējumu un īpašo garīguma gaisotni.

Koris Pravoslavnije pevčije  piedalījies daudzos starptautiskos festivālos Maskavā, Vācijā, ASV, Šveicē un Itālijā (arī festivālā Bostonā, kur tika atzīmēta divsimtgade kopš pareizticības rašanās Amerikā)  un Vispasaules akcijā “Pasaule bez kājnieku mīnām” Ženēvā (tās patronese bija princese Diāna).

2002.gada jūlijā koris viesojās Slovēnijā. Šī nelielā katoliskā valsts atzinīgi uzņēma krievu pareizticīgo kormūziku. Nelielās katoļu un protestantu  baznīcas, kur koris dziedāja, bija pārpildītas, un baznīcās neiekļuvušie  klausījās kora balsīs, sapulcējušies aiz atvērtajām durvīm.

Pastāvīgi kora koncertu partneri ir izcili dziedātāji, viņu vidū - Irina Arhipova, ar kuru koris koncertējis Krievijā, Grieķijā, Šveicē un Latvijā, kā arī Artūrs Eizens un Aleksandrs Vederņikovs.

Repertuārs

• Ziemassvētku programma
• Lieldienu programma
• Īpašas programmas, veltītas pareizticīgo kormūzikas tapšanas posmiem: “XVII gadsimta liturģiskā mūzika” – seno krievu monodiju un  divbalsīgo, trīsbalsīgo dziedājumu manuskripti, ko atšifrējuši mūsdienu mūzikas vēsturnieki.
• Dziedājumi no pasaulslaveniem Krievijas klosteriem.
• Vairāku krievu autoru daudzbalsīgie dziedājumi: Vasīlijs Titovs (1650-1710), Baldasars Galupi (1706-1785), Dmitrijs Bortņanskis (1751-1825), Artēmijs Vedeļs (1767-1808), Stepans Davidovs (1777-1825) un citi.
• Maskavas skolas komponistu skaņdarbi: Aleksandrs Kastaļskis (1856-1926), Aleksandrs Grečaņinovs (1864-1956), Viktors Kaļiņņikovs (1870-1927), Pāvels Česnokovs (1877-1944), Konstantīns Švedovs (1886-1954) un citi.
• Sanktpēterburgas skolas komponistu skaņdarbi: Aleksandrs Arhangeļskis (1846-1924) un citi.
• XVII – XX gadsimta pareizticīgās baznīcas kormūzikas antoloģija.
• Senie dziedājumi Maskavas klosteru mūsdienu tradīcijās.
• Pareizticīgo laulāšanas ceremonija.
• Pareizticīgo priesteru liturģiskā mūzika.
• Solo dziedājumi ar kora pavadījumu. 

Kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs Georgijs Smirnovs  (1960), kormeistars un muzikologs, ir Maskavas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas fakultātes absolvents. Pirms kora Pravoslavnije pevčijeizveidošanas G. Smirnovs bijis  vairāku Maskavas profesionālo vīru koru un baznīcas koru diriģents un kormeistars, kā arī studējis krievu baznīcas dziedāšanas vēsturi. Būdams izdevniecības “Muzika” redaktors, viņš sagatavojis izdošanai vairākus krievu sakrālās mūzikas krājumus. Īpaši atzīmējamas ir 1989.gadā izdotās  S.Rahmaņinova „Vesperes” (Vsenoščnoje bdeņije) -  pēc 70 gadu  aizmirstības tas bija viens no pirmajiem krievu sakrālās mūzikas izdevumiem.

02/2005