Sergejs Larins (tenors)
 Sergejs Larins ir viens no mūsdienu operas teātra vadošajiem liriski dramatiskajiem tenoriem. Viņam bija nepieciešams sakrāt lielu repertuāru un izpētīt savu varoņu raksturus, lai pēc tam to loku sašaurinātu līdz pamatlomām, kas visvairāk atbilst dziedoņa balss tipam un viņa personiskajai pasaules uztverei. Šādai atlasei vajadzēja upurēt daudzus gadus. Un lūk Hermanis, Dons Hozē, Rikardo, Dons Karloss, Dons Alvaro, De Grijē, Samsons, Otello
Spēcīgi cilvēki, brašas sirdis
Sergejs Larins dzimis 1956.gadā, Latvijā Odzienē, audzis Daugavpilī, krievu ģimenē bez īpašām mūzikas tradīcijām. Taču kādā skaistā dienā iedzimtais mūzikas talants burtiski uzplauka puišeļa dvēselē. Dziedātājs atceras negaidīto asaru uzplūdumu pēc pēkšņā satricinājuma no kinofilmas For the First Time, ko viņš tika redzējis 12 gadu vecumā visparastākajā kinoteātrītī. Šajā filmā galveno lomu spēlēja Mario Lanca, un kopš tā laika dziedāšana un opera ienāca Sergeja dzīvē.
1967.gadā Larinu ģimene pārcēlās uz Krieviju, uz Ņižnijnovgorodu (toreiz vēl Gorkiju), kur Sergejs absolvēja Svešvalodu Institūta franču nodaļu un saņēma tulkotāja diplomu. Un tikai tad, kad viņš saprata, ka nav ko cīnīties pret savu aicinājumu, jo dziedāšana ir viņa dzīves jēga, viņš aizbrauca uz Viļņu un tur- Lietuvas konservatorijā savā klasē viņu paņēma slavenais profesors Virgilijs Noreika.
Būdams vēl konservatorijas students, Larins sāka strādāt Viļņas operā, kur 1981.gadā debitēja Alfrēdo lomā Verdi operā Traviata. Vēlāk viņš dziedāja Rietumeiropas un krievu komponistu, un arī lietuviešu komponistu operās. Toreiz viņa balss bija tīri liriska.
Jaunais dziedātājs uz priekšu virzījās ātri. 1987.gadā viņš paspēja stažēties Maskavas Lielajā teātrī, nākamajā gadā kļuva par Lietuvas PSR Nopelniem bagāto mākslinieku. Tas bija skaists sākums karjerai.
Bet liktenis stāvēja klāt. 1988.gadā maestro Jons Aleksa, kurš toreiz strādāja par Viļņas operas galveno diriģentu un vienlaicīgi bija viesdiriģents Bratislavas operā, uzaicināja Larinu uz Slovākiju nodziedāt piecas Pīķa dāmas pirmizrādes. Jaunais dziedātājs godam izturēja debiju un saņēma piedāvājumu kļūt par Slovākijas Nacionāla teātra viessolistu. Kopš tā laika viņa mājas ir Bratislavā, kaut kopā ar ģimeni viņš mēdz tur uzturēties tikai divus mēnešus gadā, jo pārējo laiku ir aizņemts citur pasaulē.
Slava atnāca pie viņa negaidīti, kā jau slava mēdz nākt. 1990.gadā Vīnes Valsts operā Sergejs aizvietoja saslimušu tenoru Čaikovska operā Jevgeņijs Oņegins. Tovakar viņš atbrauca no Bratislavas divas stundas pirms izrādes, burtiski ielēca Ļenska lomā un
panākumi pārspēja visas prognozes. Jau nākamajās dienās mūzikas aģentūra Austroconcert International piedāvāja jaunajam māksliniekam parakstīt līgumu par sadarbību, un Sergeja Larina karjera strauji iegāja pacēluma fāzē.
Savas starptautiskās karjeras laikā Sergejs Larins dziedājis praktiski uz visu lielāko teātru skatuvēm Eiropā, Āzijā un abās Amerikās. Nosaukšu kaut Parīzes Nacionālo operu, Karalisko operteātri Londonā, Vīnes Valsts operu, teātri Kolon Buenosairesā, tādus teātrus kā La Scala Milānā, Real Madridē, Berlīnes Valsts operu, operas teātrus Frankfurtē, Štutgartē, Montekarlo, Amsterdamā, Metropoliten operu Ņujorkā, Sanfrancisko un Hjūstonas operas, teātrus Cīrihē, Minhenē, gandrīz visus itāļu operas teātrus Romā, Turīnā, Boloņā, Dženovā, Neapolē, Veronā, Florencē
Viņš piedalījies operas festivālos Zalcburgā, Edinburgā, Ravennā, Minhenē, Bregencā
1988.gadā Larins dziedājis Kalafa partiju Pučīni operas Turandota unikālajā izrādē, kas izcilu pasaules dziedātāju spēkiem Zubina Metas vadībā tikusi uzvesta Pekinas vēsturiskajā daļā Aizliegtajā pilsētā.
2001.gadā viņš debitējis arī Maskavas Lielajā teātri Verdi operā Likteņa vara, starp citu, kopā ar mūsu Aleksandru Viļumani. Tad viņa repertuārā ienācis arī Bībeles dižais varonis Samsons. Šajā lomā Larins parādījies Sanfrancisko, Hjūstonā, arī Neapolē.
Viņa ieraksti veltīti galvenokārt krievu komponistu skaņdarbiem. Tā ir gan dzimtenes mīlestības paušana, gan krievu inteliģenta izpildītais pienākums. Taču savā diskā Portrets, ko Sergejs ierakstījis kopā ar diriģentu Ivanu Angelovu, Larins parāda savas spējas arī Rietumeiropas komponistu mūzikas laukā. Viņa pēdējais disks Ainas no Čaikovska Pīķa dāmas ir ierakstīts ASV ierakstu firmā Deloss kopā ar diriģentu Konstantinu Orbeļanu un Krievijas operas zvaigznēm Jeļenu Prokinu, Jeļenu Obrazcovu un Dmitriju Hvorostovski.
Larina balss ir ļoti savdabīga un individuāla tembra ziņā. Dramatisms tajā savienojas ar siltumu un lokanumu. Kā izteicies kāds Opera News žurnāla kritiķis Tērauds un samts. Un dziedātājs meistarīgi pārvalda savu instrumentu. Balss spēj skanēt heroiski, bet tā īpašnieks prot izmantot daudzas jo daudzas dinamiskas nianses pat augstajā reģistrā.
Slavenā tenora spožais aktieriskais talants galvenokārt izpaužas caur intonāciju. Viņš turpina krievu klasiskā teātra tradīcijas, kur aktieris nevis tēlo savu varoni, bet cenšas kļūt par to.
Sergeja Larina aktīvajā repertuārā ir liriski-dramatisko varoņu partijas gandrīz visās 19. un 20.gadsimta sākuma pazīstamajās operās. Viņa balss ideāli atbilst itāļu komponistu Verdi, Pučīni, Čilea, Džordāno mūzikai. Arī francūži Bizē, Ofenbahs un Sen-Sanss viņam nav sveši, jo franču valoda un kaismīga mīlestība uz visu, kas saistīts ar Franciju, dziedātāju pavada visu mūžu. Protams, arī Čaikovskis, Musorgskis un Rahmaņinovs ir Larina komponisti. Viņa repertuārā sastopami arī tādi retumi kā Dzandonai Frančeska da Rimini, Dvoržaka Nāra un Rahmaņinova viencēlieni.
1995.gadā Džuzepes Verdi Fonds Parmā apbalvojis Sergeju Larinu ar Verdi Zelta medaļu. 2001.gadā Pjačencā viņš saņēma prestižo Luidži Illikas balvu par kalpošanu operas mākslai. Un Sergejs Larins ir pirmais krievu dziedātājs šo abu balvu laureāts.
Šobrīd Sergejs Larins ir tuvu pienācis vācu klasiskajai operai. 2003. gada pavasarī viņš debitējis Bakhus lomā Riharda Štrausa operā Ariadne Naksā, ko uzveda Berlīnes Valsts opera. Viņa sapnis, kas noteikti piepildīsies, ir Vāgners.
Patreiz dziedātājs atrodas sava talanta, meistarības un gadu plaukumā. Taču reizēm liekas, ka viņa māksla vēl kāpj savā zenītā. 2003.gada aprīlī viņš debitējis San Diego operas teātrī Verdi operas Otello titullomā. Kā redzams, Larina repertuārs paplašinās un balss pārvēršas par dramatisku, pat heroisku tenoru, reizē nezaudējot savu lirisko nokrāsu. Tāpēc dziedātāju joprojām interesē balss attīstīšanas problēmas. Viņš pasvītro, ka savas dabas izprašana turpinās līdz dziedoņa karjeras beigām. Publikas atzinība un dziedoņa paša iekšējā balss apstiprina viņa pūļu rezultātus un pareizo ceļa mērķi, ļaujot tuvoties agrāk nepieejamiem apvāršņiem.
Côté ténors
se hissent au niveau du Hermann de Sergei Larin
Ce joueur impénitent porte tous les malheurs de la Russie millénaire.
Le Figaro, France,
Engaging Sergej Larin proved an immense stroke of good fortune. In his most winning appearance here, the Russian tenor found the glinting heroic heft for the opening act, yet he offered a most credibly smitten sinner in Dalila's digs. Yet it was as the blinded, enfeebled Samson ("Vois, ma misere, helas") that Larin's exquisitely modulated vocalism, a portrait of humanity in extremis, transcended the opera's musty conventions.
SF Chronicle, USA
Sergey Larin proved a surprisingly persuasive Samson, one capable of both glinting heroic tenor postures and muted eloquence in the mill scene.
OPERA, UK
Ларин не боится быть собой и достиг всемирного признания именно как Ларин, никому не подражая. Его искусство производит впечатление законченного, стройного архитектурного сооружения. Это очень умное, тонкое, рациональное пение, где просчитан и выверен каждый нюанс.
Русский журнал, Russia
le ténor letton Sergei Larin, acteur et chanteur bouleversant.
Le Figaro, France
Sergej Larin, a regular at the Metropolitan Opera and the Paris Opera
one of the most intelligent tenors I know, and one of just eight or 10 people in the world who can sing the role the way it should be sung.
Preview, USA
IN MEMORIAM www.sergejlarin.com
|
