 Komponists un zinātnieks, mākslas zinātņu doktors profesors Maksis Goldins 2002. gada 10. augustā atzīmēja savu 85 gadu jubileju. Viņš ir Latvijas konservatorijas absolvents (1939), Jāzepa Vītola skolnieks. Karojis Otrā Pasaules kara frontēs, ticis ievainots. Kopš 1948. gada bijis teorētisko priekšmetu pasniedzējs Latvijas Valsts konservatorijā. Goldina lielākā mīlestība allaž ir bijusi folklora. Šai jomā Latvijā viņam līdzīgu nav, it īpaši - pētījumos par latviešu tautas dziesmu saistību ar kaimiņtautu folkloru.
50.-tajos gados, pēc kara laikā pārdzīvotajām šausmām, Latvijā sāka atdzimt ebreju folklora. Ar tautas dziesmu un stāstu programmām jidiša valodā uzstājās Filharmonijas ansambļi, kuros piedalījās ebreju mūziķi; piecas ebreju tautas dziesmas Latvijas radio fondos ieskaņoja Ludmila Rjabova un Hermanis Brauns; lieli panākumi bija Rīgas pilsētas Maskavas rajona korim, ko vadīja I.Abramiss. Ar jauno ideju aizrāvās arī Maksis Goldins. Ebreju tautas muzikālā folklora atdzima Goldina oriģinālskaņdarbos ( instrumentālajā un vokālajā mūzikā, mistērijā Estere un cars Ahašverošs) un viņa savāktajās, sistematizētajās un apdarinātajās ebreju tautas dziesmās - balsij ar klavierēm ( skaitā ap 80 ) un korim (40 apdares).
80.-tajos gados dziedātāja Ada Svetlova un pianiste Natālija Šrēdere Goldina apdares ierakstīja skaņuplatē, kā arī atskaņoja koncertos Maskavā, Ļeņingradā, Birobidžanā, Doņeckā, Ļvovā, Kijevā, Černovcos
Koncertzāles bija pārpildītas. Vēlāk šī mūzika ienāca arī Ineses Galantes, Jāņa Sproģa un Vladimira Hohlova repertuārā. Pastāvīgi panākumi Rīgā, Maskavā un Ļeņingradā bija korim Latvija, dziedot Maksa Goldina ebreju tautas dziesmu apdares.
1994. gadā Sanktpēterburgas izdevniecība Kompozitor pirmoreiz Krievijā klajā laidusi unikālu Ebreju tautas dziesmu antoloģiju, kurā Maksis Goldins apkopojis 256 Austrumeiropas ebreju dziesmas jidiša un ivrita valodā.
Šī mūzika pieder tautai ar dziedošu dvēseli... Klausoties tajā, acīs riešas asaras, bet kājas pašas metas dejā. Tās liriskās un žanriskās ainiņas stāsta par vienkārša cilvēka ikdienas dzīves priekiem un bēdām, ko liktenis iekrāsojis ar neremdināmu un bezgalīgu nostalģiju
Ebreju dziesmu folklora veidojās visbargākā sociālā jūga, beztiesības un vajāšanas apstākļos
Tautas dziesmas atspoguļo vienkāršo cilvēku ikdienu un ciešanas, nabadzību un zaudējumus, kā arī viņu pieticīgos priekus, optimismu, humoru un nesatricināmu ticību labākai nākotnei. Cik tautiski savdabīga ir ebreju dziesmu folklora, tik neatkārtojams ir tās radītājas , ebreju tautas, liktenis... (Maksis Goldins)
Septembris 2002.
|
