Sākumlapa     Izdrukāt

 LV    RU    EN  

Mākslinieki
Ansambļi

Žaka Lusjē džeza trio

Žaks Lusjē (klavieres)
Benuā Dinuajē de Segonzaks (kontrabass)
Andrē Arpino (sitaminstrumenti)

Pianista un komponista Žaka Lusjē vārds ir viens no XX gadsimta otrās puses džeza mūzikas simboliem. Trio Play Bach, ko Lusjē izveidojis 1959.gadā, pilntiesīgi ienācis gan džeza, gan klasiskās mūzikas vēsturē. Baha mūzikas ģeniālais interprets Glens Gulds uzskatījis šī ansambļa stilu ne tikai par pieņemamu, bet par vislabāko stilu. Patiesi, Žaka Lusjē muzicēšanas maniere ir savā ziņā unikāla. Viņš savienojis šķietami nesavienojamo - Baha mūziku ar džezu, nelaužot nedz klasikas, nedz džeza tradīcijas un kļūstot par šāda veida interpretācijas pirmatklājēju. To mūziķu vidū, ar kuriem kopā muzicējis Žaks Lusjē ar savu trio un kuri, savukārt, spēlējuši Lusjē mūziku, ir tādi izcili meistari kā Šarls Aznavūrs, Deivs Brubeks, Bobijs Makferins, Latisa Honda-Rozenberga, Pekinel Sisters…

…septiņi Zelta albūmi…     …100 000 kompaktdisku ar Vivaldi Gadalaiku ierakstu, kas pārdoti gada laikā pēc klajā nākšanas…   …vairāk kā 6 000 000 trio skaņuplašu, kas pārdotas ansambļa pastāvēšanas pirmajos 15 gados…

"Play Bach is a good way to play Bach"
Glenn Gould

Baha mūzikas ģeniālais interprets Glens Gulds uzskatījis Žaka Lusjē trio stilu ne tikai par pilnībā pieņemamu, bet par vislabāko stilu. Pats Gulds Baha mūziku spēlēja unikālā improvizācijas manierē, kaut arī netika tai klāt licis nevienu jaunu skaņu. Arī Žaka Lusjē maniere ir savā ziņā unikāla. Viņš savienojis Baha mūziku ar džezu, nelaužot nedz klasiskās, nedz džeza tradīcijas un kļūstot par šāda veida interpretācijas pirmatklājēju.

Žaks Lusjē (Jacques Loussier) dzimis 1934. gadā Anžerā. Desmit gadu vecumā viņš nospēlējis savu pirmo Baha skaņdarbu - prelūdiju no Annas Magdalēnas nošu burtnīcas. Lusjē atceras, ka atkārtojis to četrdesmit vai piecdesmit reizes no vietas - kā apburts: Toreiz arī tas notika - es vienkārši pamēģināju šo to pamainīt, kaut ko līdzīgu variācijām par tēmu… Ar savu neparasto pieeju mūzikai jauneklis pievērsa uzmanību arī Parīzes konservatorijā, kur viņš iestājās kad viņam apritēja 15 un kur par viņa pedagogu kļuva Ivs Nats (Yves Nat).

Jau studiju gados Lusjē pavadīja šansonu dziedātājus (viņu vidū bija arī Šarls Aznavūrs), spēlēja čigānu ansambļos un mazos estrādes orķestrīšos Parīzes restorānos, eksistenciālistu pagrabiņos, deju zālēs… Viņš uzstājās Tuvajos Austrumos, Dienvidamerikā, veselu gadu pat strādāja Kubā… Ar džezu viņam bija maz sakara. Bet reiz Parīzē Lusjē dzirdēja Modern Jazz Quartet koncertu. Šī ansambļa pianistam Džonam Luisam (John Lewis) patika savos skaņdarbos integrēt Eiropas baroka mūziku. Tas arī nostiprināja Žaka Lusjē pārliecību iet paša izvēlētu ceļu. Laikā, kad Baha mūzika inspirēja daudzus izcilus džeza mūziķus, Lusjē ar savu klasisko izglītību Baha interpretācijās nostiprināja džeza idiomas, paliekot uzticīgs autora rakstītajam (līdz pat šai dienai tā ir viena no viņa mākslinieciskās manieres raksturīgākajām zīmēm). Tālāk jau pasaka top par īstenību: 1959.gadā kopā ar Pjēru Mišlo (Pierre Michelot) un Kristiānu Garosu (Christian Garros) tiek dibināts leģendārais trio Play Bach; 15 gadu laikā pārdoti vairāk kā 6 000000 trio skaņuplašu; koncertu skaits ik gadu pārsniedz divus simtus.

1978. gadā Lusjē savu trio likvidē ( ar piebildi, ka ir noguris no ceļojumiem) un apmetas uz dzīvi Provansā, Miravāla pilī, kur sāk komponēt un uzraksta pirmos skaņdarbus (to vidū ir svītas Pulsions, Pagan Moon un Pulsions sous la mer klavierēm, sintezatoram, sitamiem instrumentiem un kontrabasam), ko ieskaņo savā pirmklasīgajā ierakstu studijā (tajā ierakstījusies arī grupa Pink Floyd un citas popmūzikas zvaigznes).

1985. gadā visā pasaulē tiek atzīmēta Baha 300.gadadiena, un Lusjē piekrīt mudinājumam atjaunot trio Play Bach un ieskaņot populārākos skaņdarbus dubultalbūmā ar nosaukumu The Best of Play Bach. Šim nolūkam Lusjē uzaicina jaunus mūziķus - sitaminstrumentālistu Andrē Arpino (André Arpino) un kontrabasistu Vensānu Šarbonjē (Vincent Charbonnier). Panākumi ir lieli un pelnīti , pārdoto kompaktdisku skaits pieaug neticami (septiņi Zelta albūmi!).

Salīdzinājumā ar džeza mūziķiem Garosu un Mišlo, jaunajiem ansambļa dalībniekiem ir klasiska izglītība un bezgalīgas iespējas muzicēšanā. Tam arī izrādās izšķiroša nozīme jaundibinātā trio mākslinieciskajā manierē.

Viens no Eiropas izcilākajiem sitaminstrumentālistiem Andrē Arpino ir no Lionas. Viņš sadarbojies ar tādiem šansonjē kā Ivs Montans un Šarls Aznavūrs, ar tādām džeza mūzikas zvaigznēm kā Ella Ficdžeralda un Dizijs Gilespi.

Vensāns Šarbonjē - Parīzes konservatorijas absolvents un daudzu mūzikas balvu ieguvējs - kā savās mājās jūtas gan klasiskajā, gan džeza , gan avangarda mūzikā (savulaik viņš spēlējis Pjera Bulēza ansamblī Ensemble Contemporain). Tādēļ nav brīnums, ka 1997.gadā, kad Šarbonjē nopietni saslima, Lusjē veselu gadu meklēja viņam līdzvērtīgu kontrabasistu. Izrādījās, ka arī Strasburgā dzimušais augstmaņu dzimtas pēctecis Benuā Dinuajē de Segonzaks (Benoit Dunoyer de Segonzac) apguvis vairāku instrumentu spēles klasiskos pamatus un ir pieredzējis mūziķis, atskaņojot gan klasisko un mūsdienu mūziku, gan džezu un pat kabarē. Viņš ir arī atzīts komponists - galvenokārt, pateicoties skaņdarbam Souingue, kas rakstīts 1996.gada Avinjonas mūzikas festivālam, un filmas Skaistule un Briesmonis mūzikai.

1997. gada pavasarī, divus gadus pirms Play Bach 40. gadadienas, Lusjē piedāvā publikai kaut ko pavisam jaunu - Vivaldi Gadalaiku interpretāciju. Šo soli svinīgi atzīmē trio Play Bach pielūdzēji, un gada laikā tiek pārdoti gandrīz 100 000 kompaktdisku ar šīs vispopulārākās Vivaldi mūzikas ierakstu.

1998. gada vasarā Lusjē visus pārsteidz ar savu jauno ierakstu Play Satie, kuram arīdzan seko grandiozi panākumi. Tikpat atsaucīgi tiek uzņemti Baha Goldberga variāciju un Ravēla Bolero ieraksti, kā arī paša Lusjē skaņdarbs, ko iedvesmojusi Monē glezna Ūdensrozes.

Arī šodien Lusjē aizvien ir unikāla parādība, kas neiekļaujas nekādos rāmjos un kam nav nekā kopīgā ar strauji mainīgo modi. Trio uzstāšanās Baha biedrību koncertos (Kölner Bachverein Ķelnē un Purchase College Ņujorkā) nav izņēmums. Publika savu saviļņojumu un entuziasmu pauž ar ovācijām un kājās stāvot it visur, kur spēlē trio - tā notika Ķelnē, Ņujorkā, arī - Maskavā, kur ansamblis uzstājās ar koncertu sēriju 2001. gada rudenī.

Lusjē turpina arī komponēt. Daži no viņa darbiem - simfonija, mesa Lumières (ar apakšvirsrakstu Mesa XXI gadsimtam), koncerti trompetei, vijolei, klavierēm, Venēcijas gleznas stīgu orķestrim. Viņa baletu, ko pasūtīja Francijas valdība par godu Franču revolūcijas 200.gadadienai, 1989.gada jūlijā Parīzē uzveda Klods Besī (Claude Bessy) un Seržs Golovins (Serge Golovine). Lusjē ir uzrakstījis mūziku gandrīz simtam kinofilmu , arī - Holivudā.

Interesanti , ka Lusjē Vijoļkoncertu 2000.gada aprīlī Frankfurtē un Štutgartē atskaņoja 11. Starptautiskā Čaikovska konkursa 2.prēmijas laureāte Latisa Honda-Rezenberga (Latica Honda-Rosenberg) un Štutgartes kamerorķestris Denisa Rasela Devisa (Dennis Russell Davies) vadībā, tai pašā programmā iekļaujot arī Baha re minora Koncertu, ko Lusjē aranžējis trio Play Bach un orķestrim.

Baha nāves 250.gadadienu trio atzīmēja ar koncertiem starptautiskajā izstādē Ekspo-2000 Hanoverē un Drēzdenes mūzikas festivālā, kā arī Leipcigā - 24 stundas garā maratonā ar nosaukumu 24 Hours of Bach, ko visai pasaulei translēja televīzija un kurā uzstājās arī Bobijs Makferins (Bobby McFerrin). Baha piemiņas gadā trio uzstājās Vācijā, Francijā, Spānijā, Lielbritānijā, Austrijā, Šveicē, Itālijā, Japānā, Korejā, Honkongā, Jaunzelandē, Austrālijā, Taivanā un Barbadosā.

Pēc Purchase College (Ņujorkas štatā) uzaicinājuma Lusjē savā koncertā piedāvājis Baha Goldberga variāciju jaunāko versiju. 2001.gada vasarā viņš uzstājies kopā ar Deivu Brubeku (Dave Brubeck) un Pekinel Sisters.

Trīs skatieni, kas muzicēšanas laikā saplūst vienā, trīs žilbinoši virtuozi, trīs darbabiedri, kuri piedāvā mums baroka un džeza perfektu sakausējumu, saglabājot Baha noslēpuma tīrību un būtību.
(
Le Parisien)

Lusjē spēles frāzējums, iekšējais spēks un izteiksmība - tā ir džeza vēsture, un tomēr šeit vairāk dzirdams nevis džezs, bet Bahs; tā ir aizraujoša un visu atzīta mūsdienu interpretācija, kas pienācīgi novērtē Baha elastīgumu un universālumu.
(
Fono Forum 1997)

Play Bach atklājis Gadalaikus pats sev un spēlē tos daudz saviļņojošāk, daudz dzīvāk un ar lielāku sajūsmu nekā visi nieka vijolnieki kopā ņemti.
(Frankfurter Rundschau 1997)

Jūljis, 2002.

Koncerti:

Datums, laiks, vieta

Koncerts

Biļešu cenas

13.02.2003 plkst. 19:00
Latvijas Nacionālā opera

Žaka Lusjē džeza trio

 

01.08.2002 plkst. 19:00
Latvijas Nacionālā opera

Žaka Lusjē trio PLAY BACH

 

Apskatīties pasūtījumu vēsturi
Jūsu e-pasts:

© Hermaņa Brauna fonds | Izstrādāts Profero, 2002-2011