Sākumlapa     Izdrukāt

 LV    RU    EN  

Audio ieraksti
Lisicina - Vivaldi "Gadalaiki" CD

ANTONIO VIVALDI (1678-1741)

Le Quattro Stagioni / Gadalaiki (Jevgeņijas Ļisicinas pārlikums ērģelēm)

Jevgeņija Ļisicina spēlē Rīgas Doma ērģeles

PAVASARIS E dur RV 269

1.  Allegro 3.43
2.  Largo 2.31
3.  Allegro  4.53

VASARA g moll RV 315

4.  Allegro non molto – Allegro 5.36
5.  Adagio – Presto – Adagio 2.22
6.  Presto 3.27

RUDENS F dur RV 293

7.  Allegro 3.42
8.  Adagio molto 3.34
9.  Allegro 3.44

ZIEMA f moll RV 297

10.  Allegro non molto 3.54
11.  Largo 2.10
12.  Allegro 3.08

Gadalaiku pārlikums ērģelēm atklāj šīs mūzikas patiesi kosmisko mērogu!

VIVALDI GADALAIKI PĀRLIKUMĀ ĒRĢELĒM

Jūsu rokās ir ļoti rets Antonio Vivaldi Gadalaiku ieraksts, ko 1978.gadā ērģelēm pārlikusi Jevgeņija Ļisicina. Rīgas skaņu ierakstu studija Melodija to ierakstīja skaņuplatē Doma katedrālē 1980.gadā.. Toreiz šī plate kļuva neticami populāra un mīlēta visā PSRS. 80.gadu beigās laikraksts Komsomoļskaja pravda aptaujāja lasītājus – tolaik tā bija viena no pirmajām klasiskās mūzikas t.s. hitparādēm. Ļisicinas Gadalaiku skaņuplate iekļuva pirmajā desmitniekā līdzās Jevgeņijas Svetlanova, Leonīda Kogana un Aleksandra Svešņikova ierakstiem.

Vēlāk veiktu pārlikumu turpat Domā kompaktdiska formātā ierakstīja itāļi. Pati māksliniece abus ierakstus vērtē šādi: “Ieraksts skaņuplatē ir daudz labāks, jo skaņu režisors Kārlis Pinnis pret materiālu izturējās ar mīlestību, strādāja rūpīgi un ļoti uzmanīgi izvēlējās variantus. Iespējams, ka 1991.gada kompaktdiskā pārlikums ir interesantāks, taču ieraksts veikts nevērīgi: es spēlēju tikai vienu reizi, un tā tas arī palika diskā ar visiem trūkumiem un nepilnībām”.

Gadalaikus Jevgeņija Ļisicina neskaitāmas reizes spēlējusi gan Domā, gan bijušajā PSRS, gan ārzemēs. Taču bija nepieciešama drosme, lai to atskaņotu Vivaldi dzimtenē Itālijā. Tomēr māksliniece iekaroja Itāliju: «Itāļi brīnījās, ka esmu ievērojusi viņu Vivaldi. Bet es sacīju: “Viņš nav tikai jūsu, viņš ir arī mūsu!”  Viņi bija tādā sajūsmā, ka tūliņ pat ielūdza mani spēlēt nākamajā gadā un atkal pasūtīja Vivaldi! Es braukāju pa Venēcijas apkaimes pilsētām, spēlēju arī paša Vivaldi pilsētā Venēcijā, un draugi man sekoja – kurp devos es, turp arī viņi. Tad pagāja daudzi gadi, līdz atkal turp aizbraucu, un – ko es izdzirdēju? “Nospēlējiet, lūdzu, Vivaldi!”».

Kur tad slēpjas šī pārlikuma veiksme? Pirmkārt, tā stilistiskajā dabiskumā. Jevgeņija Ļisicina saka: “Senu orķestra mūziku ērģelēm pārlikt ir viegli – stils nezūd. 17.-18. gadsimtā visi instrumenti skanēja līdzeni un precīzi. Vijoles toreiz vēl neraudāja”. Otrkārt, māksliniece ar meistara intuīciju ir uzminējusi, ka ērģeles – daudzmanuālais (daudzslāņains!)  instruments – rada iespēju izvietot orķestri uz galvenā manuāļa, kas skanējuma ziņā ir bagātīgāks, bet solistu (šajā gadījumā – vijoli) – uz blakus manuāļiem. Šādi pretstatot vienu reģistru grupu citai, viņa arī novilkusi paralēli starp solista un orķestra sacensību. Ērģeļu tembrālā bagātība un izsmalcināta reģistrācija ļāvusi vēl krāšņākas darīt skaņu ainavas, ko tēlojis Vivaldi – viņš bija īstens gleznotājs mūzikā.

Jevgeņija Ļisicina

Jevgeņija Ļisicina ir dzimusi Piemaskavā, Tulas ieroču meistaru pēcteču ģimenē, bet uzaugusi Urālos.

Viņas tēvs vēlējās, lai meita būtu mūziķe. Un arī viņa pati par ērģelēm vien sapņoja – par noslēpumaino mūzikas instrumentu, kas ļaujas vien izredzētajiem. Pēc Sverdlovskas mūzikas vidusskolas absolvēšanas viņa iestājās Rimska-Korsakova Ļeņingradas (Sanktpēterburgas) konservatorijā profesora Vladimira Nīlsena klavieru klasē.

Reiz ērģelnieks Marks Šahins jauno studenti uzaicināja uz savu koncertu Rīgā, kur Jevgeņija pirmo reizi dzirdēja Doma ērģeles un iepazinās ar Latvijas ērģelnieku patriarhu - profesoru Nikolaju Vanadziņu. Tas viņu pamudināja iestāties Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (šobrīd -  Mūzikas akadēmijā) Nikolaja Vanadziņa klasē. Mācību gados Jevgeņija Ļisicina sniegusi vairāk nekā 40 koncertu, ierakstījusi skaņuplati un viņai tika piešķirta P.Čaikovska stipendija.

Savu radošo mūžu viņa saistījusi ar majestātisko Doma baznīcu un tās lieliskajām ērģelēm.

“Doms – tā ir Rīgas seja. To cēla, būvēja un pārbūvēja kopā ar pilsētu. Tas ir cietis ugunsgrēkos un atdzimis no pelniem… Rīgu nevar iedomāties bez Doma. Jo biežāk es te spēlēju, jo vairāk pārliecinos, ka šeit ar cilvēkiem notiek kaut kas labs. Un cik daudz cilvēku te bijis! Acīmredzot, baznīcas sienas ir uzsūkušas visu, ko cilvēki jutuši un par ko runājuši gadsimtu gaitā. Bet pašai sarunāties ar ērģelēm – tā ir neizsakāma bauda. Tas ir dievišķs instruments, kas akustiski, emocionāli un filozofiski  ir vienots ar grandiozo celtni, kurā tas mājo”, - saka māksliniece.

Daudzus gadus viņa sapņoja Domā nospēlēt visus Baha ērģeļdarbus vienā ciklā. Un sapnis piepildījās. Koncertciklu  divu sezonu garumā viņa īstenoja 17 koncertos (1999-2001), veltot to Baha 315.gadadienai un  Rīgas 800-gadei. Runājot par kādu noteiktu ērģeļspēles skolu viņa uzsver: “Man eksistē viena vienīga skola, un tā ir Johana Sebastiāna Baha ērģeļskola”.

J.Ļisicinas repertuārs ir ļoti plašs. Tajā ir visi J.S.Baha skaņdarbi, kā arī daudzi M.Rēgera, S.Franka, F.Mendelsona-Bartoldi, F.Lista, O.Mesiāna, L.Vjerna un citu komponistu klasiķu un mūsdienu autoru darbi. Taču viņa joprojām  papildina savu repertuāru. Ērģelnieki, kā zināms, bieži vien ir improvizētāji un komponisti. Jevgeņija gan neraksta mūziku, taču veido lieliskus orķestra darbu pārlikumus ērģelēm. “Ērģelēm nav mazāk iespēju  kā orķestrim”, - viņa uzskata, - “un pazīstama orķestra mūzika ērģeļu skanējumā iegūst jaunas krāsas, nemaz nerunājot par to, cik lielu gandarījumu tas dod man pašai”. Starp citu, Antonio Vivaldi “Gadalaikiem” mākslinieces aranžējumā viņas viesturnejas laika Itālijā bija sensacionāli panākumi. Viņa veikusi arī A.Vivaldi “Gloria”, M.Musorgska “Izstādes gleznu”, J.S.Baha, L.van Bēthovena, A.Šnitkes un citu komponistu skaņdarbu transkripcijas ērģelēm.

Viņa ir Čurļoņa Starptautiskā ērģelnieku konkursa Viļņā (1968) laureāte.

Sniegusi vairāk nekā 1000 koncertu bijušās PSRS pilsētās, kā arī Eiropas valstīs – Vācijā, Itālijā, Beļģijā, Francijā. Daudzkārt ar panākumiem piedalījusies starptautiskos festivālos.

2002.gadā viņa atzīmēja sava skolotāja N.Vanadziņa 110-gadi ar deviņu koncertu ciklu, atskaņojot A.Vivaldi, J.S.Baha, M.Rēgera, S.Franka, franču komponistu mūzikas, romantisko sonāšu, krievu mūzikas un latviešu mūzikas programmas, kā arī  Baha “Muzikālo upurējumu”.

Daudzi J.Ļisicinas ieskaņojumi glabājas Latvijas radio fonotēkā. Viņas ieraksti apkopoti vairāk nekā 20 skaņuplatēs un četros kompaktdiskos.

CD var nopirkt visos Hermaņa Brauna fonda rīkotajos koncertos. To var iegādāties arī mūzikas veikalos UPE, Randoms un Gailītis-G 

Apskatīties pasūtījumu vēsturi
Jūsu e-pasts:

© Hermaņa Brauna fonds | Izstrādāts Profero, 2002-2011