 Krievu romanču vakars
Krievijas Lielā teātra soliste Irina Dolženko (mecosoprāns)
Pie klavierēm Inna Davidova
Programma: M.Gļinka, P.Čaikovskis, S.Rahmaņinovs
Irinas Dolženko balss un dvēseles bagātība iekaro jau pašā pirmajā acumirklī. Tu nešaubīdamies saproti, ka tavā priekšā ir liela meistare, mūsdienu Krievijas operas mākslas lepnums. Taču sajūsma par dziedātājas balss grezno tembru un viņas spējām iekļūt mūzikas dziļākajā būtībā vēl daudzkārt pārspēj visaugstākos viņas profesionālisma novērtējumus.
Irinas Dolženko skatuvisko raksturu diapazons ir plašs: no vecticībnieces Marfas līdz burvei Ulrikai, no jaunekļiem Leļa, Kerubīno un Zībeļa līdz poļu skaistulei Marinai Mnišekai, no faraona meitas Amnerisas līdz vecajai čigānietei Azučenai. Katram tēlam māksliniece ir uzlikusi savu zīmogu tā ir kaismīga, atklāta, sirsnīga attieksme pret dzīvi un pašas dziedātājas neparasti spilgtā personība, ko jau ir novērtējusi ne vien krievu publika, bet arī Austrijas, Somijas, Zviedrijas, Argentīnas, Francijas, Vācijas, Izraēlas, Īrijas un Japānas klausītāji.
Tas pats notiek arī kamermūzikā, vienīgi izpildījuma kaisme kļūst intīmāka - katra intonācija, galvas pagrieziens vai skropstu trīsa tiek piepildīta ar visdziļāko jēgu. Sāpes un ciešanas, prieks un jūsma - viss, kas ir apslēpts krievu komponistu ģeniālajās melodijās - mūsu priekšā atveras un, dziedātājas iedvesmas atdzīvināts, pārņem mūsu sirdis. Un vairs nekad nepazūd no mūsu atmiņas.
IRINAS DOLŽENKO BIOGRĀFIJA
Ir gana tikai reizi dzirdēt, kā dzied Krievijas Lielā teātra soliste Irina Dolženko (mecosoprāns), lai uz visiem laikiem atmiņā paliktu viņas neparasti skaistā, tembrāli bagātā, samtainā balss. Dziedātājas interpretācijām piemīt dziļums, kaisme un nevainojama gaume.
Irina ir dzimusi Taškentā. Jau agrā bērnībā viņa sākusi gan apgūt klavierspēli, gan apmeklēt bērnu vokālo studiju. 16 gadu vecumā viņa sāka nopietni mācīties dziedāšanu. Par viņas skolotājām kļuva L.Tammele (Igaunija) un R.Jusupova (Taškenta). Būdama vēl konservatorijas studente, Irina jau dziedāja Taškentas operā, bet pēc konservatorijas absolvēšanas viņu uzaicināja uz Maskavu, kur Irina strādāja Bērnu Muzikālā teātra un Maskavas Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko Muzikālā teātra trupās. Kopš 1996.gada Irina ir Krievijas Lielā teātra soliste.
Viņas repertuārā ir gandrīz visas vadošās mecosoprāna lomas krievu un Rietumeiropas komponistu operās. Pirmkārt, Verdi varones - Eboli (Dons Karloss), Fenēna (Nabuko), Amnerisa (Aīda), Azučena (Trubadūrs), Ulrika (Masku balle), Preciozilla (Likteņa vara), Madalēna (Rigoleto) un Kviklija (Falstafs); Bellīni - Adalžiza (Norma) un Romeo (Kapuleti un Monteki); Maskaņji - Santuca (Zemnieka gods); Čilea - princese Buijona (Adriāna Lekuvrēra); Bizē - Karmena (Karmena); Pučīni - Suzuki (M-me Butterfly); Mocarts - Kerubino (Figaro kāzas); Dvoržāks - Ježibaba (Nāra); Gļinka - Ratmirs (Ruslans un Ludmila); Čaikovskis - Poļina (Pīķa dāma), Olga (Jevgeņijs Oņegins), Joanna (Orleānas jaunava) un Morozova (Opričņiks); Rimskis-Korsakovs - Ļubaša (Cara līgava) un Amelfa (Zelta gailītis); Musorgskis - Marina (Boriss Godunovs) un Marfa (Hovanščina) u.c. lomas.
Viņa piedalās arī lielformas vokāli simfonisko darbu atskaņojumos. I.Dolženko repertuārā ir Mocarta, Verdi un Dvoržāka Rekviēmi, Dvoržāka, Pergolēzi un Vivaldi Stabat mater, Vivaldi Gloria, Berlioza Fausta pazudināšana, Taņejeva Pēc psalma lasīšanas un Pirmā simfonija, Prokofjeva Aleksandrs Ņevskis, Čaikovska Maskava, Bēthovena Devītā simfonija, Mālera Otrā simfonija u.c. skaņdarbi.
Irina Dolženko stažējusies pie pazīstamās dziedātājas M.Sigeles un maestro Dž. Luketi Itālijā, arī pie slavenās operas dīvas Režinas Krespēnas Francijā.
Viņa bieži viesojas ārzemēs. Dziedājusi Vīnes Kameroperā, Zviedru Karaliskajā operā,Deutsche OperBerlīnē, Teatro Colon Buenosairesā un citur. Viņa piedalījusies Jaunās Izraēlas operas atklāšanā Telavivā. Uzstājusies Japānā, Korejā, Austrālijā, ASV un Eiropā. Daudzkārt piedalījusies mūzikas festivālos Šēnbrunnā (Austrija), Savonlinnā (Somija), Mocarta festivālā Francijā, Reto operu festivālā Veksfordā (Īrija) un citur.
Kopš 1999.gada aktīvi sadarbojas ar Latvijas Nacionālo operu (Amnerisas un Ulrikas lomās). 2003. gadā Irina piedalījusies LNO izrādes Aīda tiešajā translācijā, ko Krievijas televīzijas kanāls Kultūra piedāvājis 12 miljoniem skatītāju.
Irina Dolženko sadarbojusies ar tādiem izciliem diriģentiem kā G.Roždestvenskis, V.Fedosejevs, M.Ermlers, M.Pļetņovs, V.Jurovskis, V.Gergijevs. Tādi pasaulslaveni operas režisori kā B.Pokrovskis, R.Fišers un G.Frīdrihs aicinājuši viņu piedalīties savos iestudējumos.
Uzstājas kamermūzikas koncertos. 1992.gadā notika Irinas Dolženko un Rīgas pianistes Innas Davidovas pirmais kopīgais koncerts. Viņu izlasītajām Čaikovska, Rahmaņinova un Gļinkas romancēm ir īpaša jutekliska un spilgta nokrāsa.
PRESES ATSAUKSMES
Irinas Dolženko izcilo īpašību vidū, līdzās viņas pašas skaistumam un unikālajam balss tembram, jāpiemin arī viņas izpildījuma dziļums, tā apgarotais siltums, kā arī viņas uzticība mūzikai un mīlestību uz to.
Stuttgarter Zeitung, Vācija
Irina Dolženko dāvāja publikai ārkārtīgi iespaidīgu koncertu, apvienodama vienreizēji spilgtu ekspresivitāti ar savas neparasti plašā diapazona balss burvīgo skaistumu.
TimesUnion, ASV |
