Sākumlapa     Izdrukāt

 LV    RU    EN  

Koncertu cikli un īpašas norises vietas

Mûza Rubackyté (Mūza Rubackīte, klavieres, Lietuva/Francija) un Tedi Papavrami (Tedi Papavrami, vijole,Albānija/Šveice)

  

Mūza Rubackīte

Svētdien, 2014.gada  28.decembrī pl. 19.00

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

 

Mûza Rubackyté (Mūza Rubackīte, klavieres, Lietuva/Francija)

Tedi Papavrami (Tedi Papavrami, vijole,Albānija/Šveice)

 

 

Programmā - Bahs, Skarlati, Paganīni, Šimanovskis

 

 

Vecgada pēdējās dienās mūs gaida neparasts koncerts. Rīdzinieku iemīļotā māksliniece, spožā pianiste Mūza Rubackīte iepazīstinās mūs ar savu jauno kameransambļa partneri – lielisko  vijolnieku Tedi Papavrami. Viņu koncertprogramma būs veidota intriģējoši: Baha, Skarlati un Paganīni mūzika skanēs gan Tedi, gan Mūzas solo priekšnesumos, bet pēc tam abu mūziķu atskaņojumā mēs dzirdēsim Šimanovska kompozīcijas.

Ir jau zināms, kā antīkās mūzas bija deviņas. Taču klaviermūzikas Olimpā ir sava  Mūza – desmitā, kura dzimusi Lietuvā un debitējusi, būdama septiņgadīga meitene …

Kritiķi apber viņu  ar jūsmīgiem epitetiem un ierindo mūsdienu izcilāko Lista mūzikas interpretu vidū…

Viņas repertuārā ir vairāk nekā 30 soloprogrammu un  40 klavierkoncertu …

Viņas skolotāji Maskavas konservatorijā bija slavenie pianisti Bella Davidoviča, Jakovs Fliērs un Mihails Voskresenskis…

Viņa vienmēr ir bijusi pirmā – gan Vissavienības konkursā, gan Lista/Bartoka Starptautiskajā konkursā Budapeštā, gan Triptyque Starptautiskajā konkursā Parīzē…

Viņa lepni nes Le Grand Maitre Français  goda titulu un  ir Lietuvas Goda Leģiona ordeņa kavaliere…

Viņas iecienītākās koncertzāles ir Wigmore Hall  Londonā, Beethoven House Bonnā un Salle Gaveau Parīzē…

Viņa dzīvo Parīzē un vienlaikus ir gan Lietuvas Nacionālās Mūzikas akadēmijas profesore, gan strādā prestižu starptautisku konkursu žūrijās, arī Lista Starptautiskā konkursa žūrijā Utrehtā …

Neraugoties uz ārēju smalkumu, viņa spēlē spēcīgi un vīrišķīgi. Turklāt viņa ir arī neparasti skaista sieviete, kuras fotogrāfija rotāja starptautiskā klaviermūzikas žurnāla Piano World vāku pēc pērkondārdošajiem panākumiem Concertgebouw koncertzālē (Amsterdamā), bet ASV prese viņu nosauca vienkārši par burvi…

Albāņu vijolnieks Tedi Papavrami ir dzimis 1971. gadā Tirānā un vijoli sācis spēlēt piecu gadu vecumā. Viņa pirmais skolotājs bija viņa tēvs, izcilais pedagogs profesors  Roberts Papavrami. Astoņu gadu vecumā Tedi uzstājās uz skatuves, kopā ar Tirānas filharmonijas orķestri atskaņojot Pablo Sarasates Čigānu melodijas. 11 gadu vecumā viņš nospēlēja Nikolo Paganīni Pirmo vijoļkoncertu un tūdaļ saņēma uzaicinājumu mācīties Parīzes Nacionālajā konservatorijā kā Francijas valsts stipendiāts.

Turpmāk Tedi turpināja mācīties patstāvīgi. Viņa vecāki aizbēga no albāņu komunistiskā režīma uz Franciju. Ļoti smagas pretsankcijas tika piemērotas pārējiem ģimenes locekļiem, kuri palika Albānijā. Tikai 1991.gadā, krītot komunistiskajām režīmam, viņus pārstāja vajāt. Tedi ar vecākiem no Parīzes pārcēlās uz Bordo.  Vēlāk Tedi mācījās Lozannā pie Zino Frančeskati un Viktorijas Mullovas un kļuva par Enesku un Sarasates konkursu laureātu.

Šobrīd mūziķis dzīvo Ženēvā, kur strādā par pasniedzēju konservatorijā. Kā vijolnieks viņš uzstājas visā pasaulē ar pazīstamākajiem orķestriem un diriģentiem. Tedi Papavrami ir viens no nedaudziem vijolniekiem, kuri ieskaņojuši visas 24 Paganīni kaprīzes vijolei solo.

Interesanti, ka Papavrami arī tulko literatūru uz franču valodu un tēlo kinofilmās. Piemēram, filmā Bīstamie sakari (2003) viņš atveidoja Dansenī lomu, un viņa kino partneri bija Katrīne Denēva, Nastasja Kinska un Ruperts Everets.

Tedi ir ārkārtīgi aizņemts. Viņš uzskata, ka viņa galvenā īpašība ir ziņkāre, un mēdz teikt, ka savos 43 gados ir nodzīvojis jau vairākus mūžus.


Koncerts notiek:

Datums, laiks, vieta

Koncerts

Biļešu cenas

28.12.2014 plkst. 19:00
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

Mûza Rubackyté (Mūza Rubackīte, klavieres, Lietuva/Francija) un Tedi Papavrami (Tedi Papavrami, vijole,Albānija/Šveice)
Programmā - Bahs, Skarlati, Paganīni, Šimanovskis

 

Apskatīties pasūtījumu vēsturi
Jūsu e-pasts:

© Hermaņa Brauna fonds | Izstrādāts Profero, 2002-2011