http://www.hbf.lv

Izdrukāts: 28.11.2023 @ 12:18


 

Koncertu cikli un īpašas norises vietas

Vadims Gluzmans un Andžela Joffe

 

Vadims Gluzmans
Andžela Jofe

PROGRAMMA

I

Pēteris Vasks (1946)
Mazā vasaras mūzika (1985)

Plaši, skanīgi
Nesteidzot
Enerģiski
Skumji
Līksmi
Plaši, skanīgi

Ludvigs van Bēthovens (1770-1827)
5. Sonāte vijolei un klavierēm Fa mažorā, op. 24 (“Pavasara”)
Allegro
Adagio molto espressivo
Scherzo. Allegro molto
Rondo. Allegro ma non troppo

II

Gija Kančeli (1935)
laiks… un atkal (time … and again) (1996)
“Bet, ko es jums rakstu, redzi, Dievs ir mans liecinieks ,tie nav meli”,
(Gal.1., 20.)
“What I write is true, God knows that I am not lying”, (Gal 1, 20)

Moriss Ravels (1875-1937)
Koncertrapsodija “Čigāniete”


Vadims Gluzmans ir pasaulē pazīstams kā viens no dinamiskākajiem jaunajiem vijolniekiem. Viņa interpretācijām piemīt gan spožums, gan dziļums. Viņš uzstājas koncertos ASV, Eiropā, Krievijā un Japānā, spēlē kopā ar Čikāgas, Hjūstonas, Cincinati, Sietlas un Jeruzalemes simfoniskajiem orķestriem, ar Anglijas stīgu orķestri, Parīzes Orchestre de Colonne, Orchestra de la Suisse Romande, Minhenes un Drēzdenes filharmoniskajiem orķestriem, ar Štutgartes radio orķestri, Tokyo Symphony un citiem pasaulslaveniem kolektīviem. 2001.gada aprīlī jaunais mākslinieks debitēja Ņujorkas Carnegie Hall. Viņš spēlējis prestižos festivālos Verbjē, Ravīnijā, Lokenhauzā, Kolmarā, Jeruzalemē, kā arī Schwetzinger Festspiele un Festival de Radio France.

Vadims Gluzmans muzicē kā solists un kameransambļu dalībnieks, kā arī spēlē duetā ar savu sievu pianisti Andželu Joffi, kura ir beigusi Latvijas Mūzikas akadēmiju profesores Ilzes Graubiņas klasē. Andžela dzimusi un uzaugusi Rīgā, viņa ir slavenas Latvijas mūziķu ģimenes atvase.

2003. gadā Vadims Gluzmans debitējis kopā ar Detroit Symphony un Nēmi Jervi, koncertējis Meksikā, Kanādā un vairākos ASV štatos. Vasarā viņam paredzēti vieskoncerti Korejā un ASV, meistarklases Izraēlā un kopā ar Andželu Joffi – piedalīšanās Džona Noimaira jaunā baleta “24 prelūdijas” pirmizrādē Hamburgas Valsts operā. Baletam mūziku komponējusi Ļera Auerbaha.

Vadims Gluzmans ir dzimis 1973. gadā Žitomirā, Ukrainā. Vijoļspēli sācis apgūt septiņu gadu vecumā Rīgā pie Romāna Šnē Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Līdz aizbraukšanai uz Izraēlu (1990. gadā) mācījies pie Zahara Brona, vēlāk studējis Rubīna akadēmijā Telavivā pie Jaira Klesa. Mācījies arī ASV pie Arkādija Fomina, kā arī pie Dorotijas Deleijas un Masao Kavasaki Džuljarda skolā.

1991. gadā viņš izpelnījās godu piecas minūtes spēlēt slavenajam Izakam Sternam. Šis notikums kļuva par brīnišķīgas draudzības sākumu. Dižā maestro Sterna nāvi (dažas dienas pēc 2001.gada 11. septembra notikumiem Ņujorkā) Vadims Gluzmans joprojām pārdzīvo kā tuva cilvēka zaudējumu.

1992. gadā, pateicoties maestro Sterna rekomendācijai, Vadims Gluzmans sācis spēlēt Pjetro Gvarnēri vijoli. 1994.gadā viņš tika apbalvots ar prestižo Henriha Šēringa fonda Karjeras balvu, bet 1996.gadā viņam piešķirts vijoles lociņš no Šēringa kolekcijas. Patreiz Gluzmans spēlē Stradivāri vijoli.

Šo instrumentu viņš ir saņēmis no Stradivāri biedrības Čikāgā. Kādreiz instrumenta īpašnieks bijis viens no dižākajiem vijoles pedagogiem Leopolds Auers (1845-1930) - krievu vijoļskolas pamatlicējs, kura klasē Sanktpēterburgas konservatorijā mācījušies Jaša Heifecs, Miša Elmans, Natans Milšteins, Jefrems Cimbalists…

Leopolda Auera vijole glabājusies dažādās kolekcijās. Stradivāri biedrība - unikāla organizācija, kuras īpašumā ir daudzi pagātnes lielmeistaru mūzikas instrumenti - šo vijoli nopirkusi, lai dotu iespēju to spēlēt jauniem, talantīgiem vijolniekiem.

Auera vijolei (1690) ir īpaši skaista un kupla skaņa. Vadims Gluzmans intervijā laikrakstam The Chicago Tribune Magazine ir atzinies: Trūkst vārdu, lai aprakstītu, cik brīnumains ir šis instruments. Tas liek man skriet 15 reizes ātrāk un nirt 15 reizes dziļāk. Tajā brīdī, kad paņēmu rokās šo vijoli, es sapratu, ka mana dzīve ir mainījusies.


PRESES ATSAUKSMES

“Gluzmana rokās šis Stradivari nerunā: tas sludina, dzied, nopūšas, smejas”.

The Detroit Times

...iespaidīga tehnika, aizrautība, fantastisks vēriens… viņš ir spējīgs gan uz smalkām niansēm, gan uz dedzīgu kaismi…

The Washington Post

…viņa tehniskās perfekcijas un mākslinieciskās varēšanas līmenis gandrīz biedē… tas ir kā noslīpēts dimants…

Leipziger Volkszeitung


Gijas Kančeli skaņdarbs vijolei un klavierēm “laiks… un atkal” (“time and again”) ir veltīts Gidonam Krēmeram un Oļegam Maizenbergam, komponēts pēc Barbican Centre pasūtinājuma un pirmatskaņots 1997.gada 7.aprīlī Londonā (Gidons Krēmers un Oļegs Maizenbergs).

“Ir komponisti, kuri tiecas atspoguļot tagadni, un ir tādi, kuri komponē nākotnei. Taču man aizvien liekas, ka es rakstu mūziku to cilvēku vietā, kuri dzīvojuši ļoti sen – varbūt XIV, XV vai XVI gadsimtā – un nav paspējuši kaut ko padarīt vai uzrakstīt, un, lūk, tagad es šo telpu cenšos aizpildīt”.

Gija Kančeli


Koncerts notiek:

Datums, laiks, vieta

Koncerts

Biļešu cenas

19.04.2003 plkst. 18:00
Melngalvju nams

Vadims Gluzmans un Andžela Joffe
Pēc pērngada lielajiem panākumiem jauno mūziķu izcilais duets atkal spēlēs Rīgā. Kā allaž – kaislīgi un gudri, atklāti un izsmalcināti, bezbailīgi un jūsmīgi…

 

© Hermaņa Brauna fonds & Nordik IT, 2002-2003