Rīgas debija, Sestdien, 2003. gada 9.augustā pl. 19.00, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā

Torunna Ēstrema Osuma (Torunn Ųstrem Ossum, soprāns)
Anna Marija Frīmana (Anna Maria Friman, soprāns)
Linna Andrea Fuglseta (Linn Andrea Fuglseth, soprāns)

Programmā - viduslaiku un renesanses dziedājumi.

Šīs trīs drosmīgās sievietes pārdroši apdraudējušas vīriešu prioritāti, kas tik ilgi valdījusi senās vokālās polifoniskās mūzikas jomā. Un ir uzvarējušas!

TRIO MEDIAEVAL noslīpētais stils un, pats galvenais, dziedātāju talants un muzikalitāte klausītāju atzinību iekaroja jau savos pirmajos koncertos 1997.gadā Oslo. “ Radošā spēka un meistarības dzīres” - tā par trio uzstāšanos 2001.gadā rakstīja kāds no laikraksta The Evening Standard korespondentiem. Bet ansambļa pirmais ieskaņotais albūms “Eņģeļa vārdi” (Words of the Angel), kas žurnālā The BBC Music Magazine uz karstām pēdām tika atzīts par lielu panākumu, iekļuva The Billboard Top 10 Bestsellers sarakstā. Taču aiz panākumu ārējā viegluma bijuši gan mācību gadi Londonā, gan vasaras kursi pie Hilliard Ensemble, gan dziļas teorētiskas un praktiskas zināšanas, kas apgūtas, pamatīgi studējot angļu, franču un norvēģu viduslaiku mūziku, baroka un renesanses laikmetu sacerējumus, kā arī mūsdienu modernisma virzienus. Teiksit, vīrišķīga pieeja lietai? Bez šaubām! Ja vien nesekotu piebilde, ka līdzās visām profesionālajām kvalitātēm TRIO MEDIAEVAL dziedātājas ir arī apburošas sievietes.

Viņu balsīs mēs jūtam baltās nakts kristālisko trauslumu, priežu un zemeņu lauka aromātu, meža ezera noslēpumaino dzidrumu. Kritiķi jūsmīgi dēvējuši dziedātājas par ziemeļu zvaigznēm un skandināvu nimfām, apbrīnodami viņu spēju saplūst tik perfektā ansamblī, ka nav iespējams pamanīt, kur beidzas balss un kur sākas atbalss. Un secinājums visiem viens: “Dziedātāju balsu tīrais skaistums ilgi paliks atmiņā”.

TRIO MEDIAEVAL koncertprogrammā roku rokā iet gan senās, gan mūsdienu mūzikas skaņdarbi, atgādinot mums par to, ka mūzikas attīstība nav vis taisnvirziena, bet pagātne un tagadne tajā eksistē vienlaicīgi.

Turnē mesas (La Messe de Tournai) fragmenti tika atrasti 19.gadsimtā Beļģijas pilsētas Turnē katedrāles bibliotēkā. Tās ir 14.gadsimta manuskripta daļas, no kurām tikai divas ir polifoniskas (Kyrie un Sanctus), visas pārējās - vienkārši dziedājumi par godu Jaunavai Marijai, ko sacerējuši vairāki autori. Pēc stila var spriest, ka Kyrie, Sanctus un Agnus Dei ir rakstītas 13.gadsimtā – agrāk nekā sekojošās Gloria, Credo un Ite missa est, kas gan ritmiski, gan harmoniski ir daudz brīvākas.

Monofonisko mūziku koncertprogrammā pārstāv fragmenti no Kortonā atrastās 13.gadsimta (bet varbūt šie skaņdarbi ir pat senāki) laudu (Laude) kolekcijas. Tie ir garīgie dziedājumi, bet ne liturģiskā mūzika. Laudesi ceļojuši pa pasauli un nebija saistīti ar kādu noteiktu draudzi. Stāsta, ka brālības fanātiskākie pārstāvji grēku nožēlas brīžos mocījuši paši sevi. Taču pēc histēriskajiem ārprāta uzliesmojumiem sekojuši mierīgu pārdomu brīži, kas atspoguļojas arī mūzikā.

Kari, baznīca un mainīgā gaume bija par iemeslu viduslaiku manuskriptu izzušanai, it īpaši - Anglijā. Dažkārt mūzika varēja izdzīvot tikai savādu apstākļu sakritības dēļ. Piemēram, tādi dziedājumi kā Alma mater, Benedicta es celorum regina un De spineto nata rosa saglabājušies vēsturiskas nejaušības rezultātā. Pergaments, kas pazīstams kā Berkeley Castle Select Roll 55, uz kura mūzika tika pierakstīta, sākotnēji bija Bretbija pils atjaunošanas darbu rēķins 1302-1303.gadā. Dziedājumi tika uzrakstīti ruļļa otrajā pusē 14.gadsimtā sākumā. Šie skaņdarbi saglabājušies tikai tādēļ, ka kāds apzinīgs grāmatvedis vienkārši nav uzdrošinājies izmest vecas finansu grāmatas. Tomēr daudzu viduslaiku mūzikas skaņdarbu liktenis bija bēdīgs: tos sagrieza vai izmantoja par materiālu jaunu grāmatu iesiešanai…

Komponists Endrū Smits (Andrew Smith): “Ave Maria (2000) – tas ir mēģinājums pārtvert šīs skaistās lūgšanas vārdus viegli disonējošās krāsās un reizē saglabāt zināmu viduslaiku aromātu. Dziedājumā Regina Caeli (2002) šis aromāts ir izteiktāks”.

Komponists Gevins Braiarss (Gavin Bryars): “2002.gada martā es uzrakstīju Lauda Kerolainas Karlsones deju izrādei “Rakstu zīmes uz ūdens”, kas tika uzvesta Malibran teātrī Venēcijā. Šī solo dziedāšanas forma līdz mums nonākusi no augsti garīgās agrīnās mūzikas pasaules. Pēc šīs laudas, kuras oriģinālo versiju Trio Mediaeval ieskaņoja savā pirmajā, ECM izdotajā albūmā, es uzrakstīju pats savus divu citu laudu variantus. Vēlāk CBC Radio pasūtināja man skaņdarbu raidījumam, kas bija veltīts 11. septembra traģiskajiem notikumiem, un es sacerēju Oi me lasso soprānam un tenoram. Ave Regina Gloriosa tika uzrakstīta speciāli Ņrio Mediaeval 2003.gada janvārī”.

Komponists Aivens Mūdijs (Ivan Moody) : “ Skaņdarbs Words of the Angel (1998) ir veltīts Ņrio Mediaeval. Teksta pamatā ir himna Dievmātei no Jāņa Zeltamutes Lieldienu liturģijas Grieķu ortodoksālajā baznīcā. Tie ir vārdi, ar kuriem eņģelis sveicina Dievmāti pie Kristus tukšā kapa ”.

Stereophile Recording Of the Month