Sestdien, 2008.gada 9.augustā pl.18.00

Dzintaru koncertzālē

Festivāla atklāšana

P.Čaikovska Lielais simfoniskais orķestris (Krievija)

Mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Vladimirs Fedosejevs (Krievija)

Soliste Inese Galante (soprāns)

Programmā:     P.Čaikovskis – fragmenti no operas Jevgeņijs Oņegins

                                                fantāzija Frančeska da Rimini

A.Dvoržāks –    Devītā simfonija No Jaunās pasaules

P.Čaikovska Lielais simfoniskais orķestris (LSO) ir viens no pasaules lieliskākajiem orķestriem. Tā darbības balsti ir šībrīža meistarība un visa bagātīgā vēsture.

Lielais simfoniskais orķestris tika dibināts 1930.gadā kā pirmais padomju radiofona orķestris, kas paredzēts klasiskās mūzikas radiotranslācijām un ierakstiem. Orķestra darbs pie mikrofoniem ir teju leģendārs. Līdz 1993.gadam orķestri pazina kā Vissavienības radio un Centrālās televīzijas Lielo simfonisko orķestri. Pēcāk tam tika piešķirts Pētera Čaikovska vārds.

Orķestra pastāvēšanas laikā tam ir bijuši tikai pieci galvenie diriģenti. Toties – kādi! Orķestra dibinātājs Aleksandrs Orlovs, Nikolajs Golovanovs, Aleksandrs Hauks, Genādijs Roždestvenskis!.. Kopš 1974.gada orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs ir Vladimirs Fedosejevs – lielisks mākslinieks, liela personība. To valstu saraksts, kurās ar viņu kopā orķestris ir uzstājies, atspoguļo visu pasaules karti.

Savu darbu pirmatskaņojumus orķestrim ir uzticējuši N.Mjaskovskis, S.Prokofjevs, A.Hačaturjans, G.Sviridovs un  D.Šostakovičs, kurš nodēvēja LSO par izcilu mūziķu izcilu ansambli.

Orķestra hronikā ir ierakstīti L.Stokovska un J.Mravinska, S.Rihtera un D.Oistraha, A.Neždanovas, S.Ļemeševa, I.Arhipovas, M.Freni, L.Pavaroti, N.Gjaurova vārdi… LSO koncertos bieži ir uzstājušies tādi mūziķi kā V.Tretjakovs, G.Krēmers, J.Bašmets…Tieši LSO un V.Fedosejevs iepazīstināja pasauli ar J.Kisinu, V.Repinu un M.Vengerovu, kad viņi bija vēl pavisam jauni.

LSO ieraksti, ko klajā laidušas tādas skaņu ierakstu firmas kā Sony, Pony Canyon, JVC, Philips, Relief, Melodija ir ļoti svarīga lappuse orķestra daiļradē: no Mocarta līdz Māleram un mūsdienu novitātēm.

LSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Vladimirs Fedosejevs strādā arī ar citiem orķestriem. Fedosejevs ir bijis Vīnes simfoniskā orķestra galvenais diriģents (1997.-2005.), un viņa sadarbības līgums ar orķestri aizvien turpinās. Kopš 1997.gada viņš ir Cīrihes operas pastāvīgais viesdiriģents, kopš 2000.gada – Tokijas filharmonijas pirmais viesdiriģents. Viņš diriģējis tādus izcilus orķestrus kā Bavārijas radio orķestris, Francijas radio nacionālais filharmoniskais orķestris, Berlīnes simfoniskais orķestris, Pitsburgas simfoniskais orķestris…

            Čaikovska, Mālera, Taņejeva, Brāmsa simfoniju ieraksti, kā arī Rimska-Korsakova un Dargomižska operu ieskaņojumi ir kļuvuši par bestselleriem Cīrihē un Tokijā. Noslēgumam tuvojas Bēthovena un Šostakoviča visu simfoniju ierakstu cikls. 2008.gada sākumā kompānija Warner Classical & Jazz Lontano ir laidusi klajā visu Brāmsa simfoniju ierakstus.

          Musorgska, Čaikovska, Verdi, Berlioza, Janāčeka un Šostakoviča operu uzvedumiem Vīnes, Parīzes, Milānas, Cīrihes un Florences teātros allaž ir sekojusi preses sajūsma. Pagājušajā sezonā Cīrihē tika uzvesta Rimska-Korsakova Cara līgava. Turpat aprīlī publikai tika piedāvāts Musorgska Borisa Godunova jaunuzvedums, bet nākamais Fedosejeva darbs būs Guno Romeo un Džuljeta.       

          Vispārpieejamo abonementu desmitā sezona,  unikālais projekts Svētdienas mesa, koncerti ar Berlīnes radio simfonisko orķestri, Turīnas radio orķestri, Romāņu Šveices simfonisko orķestri, Bambergas filharmoniju un Vīnes simfonisko orķestri, cikla Krievu mūzika turpinājums Plejēla zālē Parīzē kopā ar Francijas radio  filharmonisko orķestri, austriešu, norvēģu un krievu mūsdienu komponistu darbu pasaules pirmatskaņojumi – tā ir tikai daļa no šīs sezonas notikumiem.

Vladimirs Fedosejevs ir 2.pakāpes ordeņa Par nopelniem Tēvzemes labā kavalieris, Svētā Vladimira ordeņa un Svētā Radoņežas Sergija 2.pakāpes ordeņa kavalieris,  Sudraba krusta un 1.pakāpes Goda krusta ordeņa Par nopelniem Austrijas kultūrā kavalieris, viņš arī apbalvots ar Starptautiskās Gustava Mālera biedrības Zelta medaļu.