Pilsētai un Pasaulei
Sestdien, 2008.gada 19. janvārī pl.19.00
Lielajā ģildē
Grammy balvas laureāti
PJOTRS ANDERŠEVSKIS (Piotr Anderszewski, klavieres)
&
KREMERATA BALTICA
Programma Haidns, Mocarts
Pianists Pjotrs Anderševskis tiek uzskatīts par kaprīzu cilvēku. Jau leģendā ir vērties stāsts par to, kā viņš, uzstājoties Līdsā - vienā no prestižākajiem pasaules konkursiem - un kandidējot uz zelta medaļu, noklausīšanās laikā pēkšņi atstājis skatuvi tādēļ, ka viņam, redziet, nebija paticis paša atskaņojums un zāles gaisotne.
Un tomēr viņš spēlē spoži. Viņa starptautiskā karjera sākās 1991.gadā ar Bēthovena Variāciju par Diabelli tēmu atskaņojumu Londonas slavenajā Wigmore Hall. Publiku viņš paņēma ar pliku roku, un kopš tā laikā viņa īpašās interpretācijas un varenā tehnika nedod mieru pianista pielūdzējiem.
Viņa dzīslās tek poļu un ungāru asinis. Spēlēt viņš sāka, būdams sešgadīgs puika, mācījās Lionā un Strasbūrā, absolvēja Dienvidkalifornijas universitāti un Šopēna akadēmiju Varšavā.
Viņu dēvē par pianistu-intelektuāli, par mūziķi, kurš neaizraujas ar efektiem, bet atskaņojumu pārvērš sakramentā, par mākslinieku, kurš ir spējīgs uz pašaizliedzību.
2001. gadā Anglijā Pjotrs Anderševskis tika apbalvots ar Karaliskās Filharmoniskās biedrības balvu kā gada labākais instrumentālists. Pirms viņa šo balvu bija saņēmuši tādi dūži kā Marejs Peraija, Ichaks Perlmans un Andrāšs Šifs. Viņš ir apbalvots ar prestižo Šimanovska balvu par komponista skaņdarbu interpretācijām, ka arī ieguvis Izcilo mākslinieku atbalstītāju fonda (Maijami, ASV) balvu. 2002.gadā Pjotrs Anderševskis kļuva par ceturto pianistu mūzikas vēsturē, kurš saņēmis Gilmore Artist balvu tā tiek piešķirta māksliniekiem ar milzīgu pasaules slavu un harizmu.
Pirms pieciem gadiem viņš debitēja ASV ar Detroitas simfonisko orķestri. Sekoja koncerti Ņujorkā, Bostonā, Sinsinati, Sietlā, Baltimorā, Monreālā, Sanfrancisko, Čikāgā, Vankūverā, un visur viņš tika sagaidīts ar nevaldāmu sajūsmu. Vēlāk ASV un Kanādai pievienojās arī Austrālija.
Eiropā Anderševskis uzstājas kopā ar visizcilākajiem orķestriem, kā arī sniedz solokoncertus tādās zālēs kā Londonas Wigmore Hall un Queen Elizabeth Hall, Parīzes Theatre des Champs Elysees un Theatre de la Ville, Vīnes Musikverein.
Viņa ieraksti allaž pārsteidz jau sākot ar pirmo kompaktdisku, kurā ieskaņoti Baha, Bēthovena un Vēberna darbi un kurš tika apbalvots ar Polijas kritiķu balvu. Par īpašo godu ieskaņot Pjotra Anderševska spēli ir cīnījušās tādas ierakstu firmas kā Harmonia mundi (Baha skaņdarbi), Philips Classics (skaņdarbi vijolei un klavierēm, ko pianists ieskaņojis kopā ar Viktoriju Mullovu)
Bet 2001. gadā ierakstu firma Virgin Classics klajā laida disku ar Bēthovena Variācijām par Diabelli tēmu, kuram sekoja slavenā režisora un žurnālista Bruno Monsenžona filma (viņš ir uzņēmis arī filmas par Svjatoslavu Rihteru un Glenu Guldu). Šis disks pasaulē tika atzīts par jaunu vārdu bēthoveniānā, bet Francijā tika apbalvots ar Diapason d'Or un Le Choc Monde de la Musique balvām. Ierakstu firmā Virgin Classics Anderševskis gan kā pianists, gan kā diriģents ir ieskaņojis Mocarta klavierkoncertus. 2003.gadā viņa ieskaņotais Baha partitu albūms tika nominēts Grammy balvai. Galu galā viņš ir paveicis to, kas jāizdara katram poļu pianistam, ierakstījis skaņudisku ar Šopēna mūziku. 2006.gadā viņa disks ar Šimanovska skaņdarbu ierakstiem saņēma Classic FM Gramophone balvu.
Grammy balvas ieguvējs kamerorķestris Kremerata Baltica, kuru 1997.gadā dibināja pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers, šodien tiek atzīts par vienu no vislabākajiem Eiropā un arī - ārpus tās.
Par savām mājām pasludinājis visu pasauli, kamerorķestris gada laikā sniedz vidēji 60 koncertus Eiropā, Āzijā un Amerikā.
Orķestra darbībā ļoti nozīmīga ir līdzdalība Baltijas valstu mūzikas dzīvē. To atbalsta visu triju valstu Kultūras ministrijas. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ik gadu tiek sniegti daudzi koncerti.
Lielāko daļu koncertu vada un tajos piedalās Gidons Krēmers, taču Kremerata Baltica ir uzstājusies kopā arī ar tādām slavenībām - diriģentiem un solistiem - kā Džesija Normena, Tatjana Grindenko, Oļegs Maizenbergs, Dāvids Gērings, Saimons Retls, Kristofs Ešenbahs, Kents Nagano, Esa-Peka Salonens, Miša Maiskis, Jurijs Bašmets un daudzi citi.
Orķestra repertuārs ir plašs un bagātīgs. Nozīmīga vieta tajā ir ierādīta mūsdienu mūzikai. Savus opusus kremeratiešiem ir veltījuši Arvo Perts, Gija Kančeli, Pēteris Vasks, Leonīds Desjatņikovs un Aleksandrs Raskatovs. |