Džeza gardēžiem
Svētdien, 2007.gada 25.novembrī, pl.19.00
Lielajā Ģildē
From Fritz to Django
BENI ŠMIDS (BENI SCHMID, vijole, Austrija)
Stīans Karstensens (Stian Carstensen, akordeons)
Georgs Breinšmids (Georg Breinschmid, kontrabass)
 
Šajā neparastajā programmā ir apvienojušās divas Benija Šmida kaislības klasika un džezs.
Viņš ļāvis tajā satikties diviem saviem elkiem - Fricim Kreisleram (izcilajam vijolniekam un komponistam, vienam no 20.gadsimta pirmās puses publikas iemīļotākajiem virtuoziem) un Džango Reinhardam (Žanam-Batistam Reinhardam, kurš pazīstams kā lielais Džango unikālā ģitārspēles stila, saukta par čigānu džezu, pamatlicējs).
Benijs Šmids ir vienīgais gadījums mūzikas vēsture, kad vijolnieks, kurš, būdams pasaulslavens ar savām Baha, XIX gadsimta romantiķu un XX gadsimta modernistu mūzikas dziļajām interpretācijām, izsauc arī neaprakstāmu sajūsmu džeza mūzikas cienītājos. Benjamina Šmida daiļradē abi virzieni radušies un sadzīvo paralēli, un ir grūti pateikt, kurā no tiem mākslinieks sevi izsaka pilnīgāk.
Vēl 1985.gadā Jehudi Menuhina konkursā Parīzē toreiz vien nedaudziem zināmais jauneklis Benijs Šmids tika apbalvots ar pirmo prēmiju džeza un improvizācijas kategorijā. Bet Čaikovska Vijoļkoncertu, ko finālā atskaņoja Šmids, laikraksts Le Monde toreiz nodēvēja par konkursa sensāciju. Prēmijas Šmidam pasniedza Stefans Grapelli un Jehudi Menuhins.
Abi dižie mūziķi jauneklim deva savu svētību un pieredzi, sajuzdami viņā katrs sava darba tupinātāju. 1985.gadā septiņpadsmitgadīgais Šmids debitēja Zalcburgas festivālā, kopā ar Jehudi Menuhinu atskaņojot Baha dubultkoncertu. Bet kopā ar Stefanu Grapelli Šmids uzstājās džeza koncertos (laikā no 1986. līdz 1994.gadam), tostarp - Parīzē, Vīnē un Zalcburgas festivāla atklāšanā 1994.gadā.
Būdams Vīnes iedzimtais un vīnietis savā izglītībā, dvēselē un mentalitātē, Šmids mācījies arī Zalcburgā un Filadelfijā (Kērtisa institūtā). Viņa starptautisko uzvaru vidū ir pirmā vieta Karla Fleša konkursā Londonā (1992). Arī tā kalpoja viņa spožajai karjerai visās slavenākajās pasaules koncertzālēs. Šobrīd Šmids ir viens no savas paaudzes vadošajiem vijolniekiem Eiropā.
Spēlēt kopā ar viņu par godu uzskata tādi diriģenti kā Seidži Ozava, Jurijs Temirkanovs, Vladimirs Fedosejevs, Fabio Luīzi un Sauļus Sondeckis un tādi kolektīvi kā Parīzes orķestris, Francijas Nacionālais orķestris, Londonas, Sanktpēterburgas un Čehijas filharmoniskie orķestri, Anglijas kamerorķestris, Vašingtonas Nacionālais simfoniskais orķestris, Indianopoles un Baltimoras orķestri, Mozarteum orķestris
Šmida koncertu programmas allaž raisa publikas un kritiķu uzmanību. Viņa konceptuālais Baha sonāšu un partitu cikls kombinācijā ar Izaī sonātēm radīja lielu interesi 2000./2001.g. sezonā. Šmids to atskaņoja Zalcburgā, Vīnē, Minhenē, Londonā, Sanfarncisko, Tokijā un Kalgarī. Tam sekoja visu Mocarta vijoļkoncertu cikls (ar orķestri Mozarteum) un visu Mocarta un Bēthovena vijoļsonāšu cikls. Šmids atskaņo arī XX gadsimta dižgaru mūziku Albana Berga, Bendžamina Britena, Riharda Štrausa skaņdarbus.
Viņa skaņu ieraksti ne reizi vien godalgoti Anglijā (editors choise, Gramophone), Francijā (Diapason d'Or un cinque diapasons), Vācijā( Preis der deutschen Schallplattenkritik un fünf Sterne, Fonoforum)
Benijs Šmids spēlē 1731.gada Stradivāri vijoli. |
