Viva Mozart!
Svētdien, 2006. gada 15. janvārī pl. 19.00, Lielajā ģildē
JUILLIARD STRING QUARTET (Džuljarda stīgu kvartets, ASV)
Džoels Smirnofs (Joel Smirnoff, vijole) Ronalds Koupss (Ronald Copes, vijole) Semjuels Roudss (Samuel Rhodes, alts) Džoels Krosniks (Joel Krosnick, čells)
Programma I Volfgangs Amadejs Mocarts Stīgu kvartets Fa mažorā, KV 590 (1756-1791) Dmitrijs Šostakovičs 14. stīgu kvartets Fa diēz mažorā, op. 142 (1906-1975)
II Ludvigs van Bēthovens 14. stīgu kvartets do diēz minorā, op. 131
Juilliard String Quartet ir visā pasaulē slavens ar savu daiļskanību, melodisko līniju dzidrumu, māksliniecisko vienprātību un repertuāra daudzveidību (no Bēthovena un Šūberta - līdz Bartokam un Eliotam Kārteram). Šī ansambļa spēle ir kvarteta mākslas kvintesence.
Nākošgad kvartets atzīmēs savu sešdesmitgadi. Uzmanības vērts ir fakts, ka šī ansambļa sastāvs rotē ļoti lēni. Sešdesmit gadu laikā pirmā vijole un alts nomainījušies vienu reizi, čells divas reizes un tikai otrā vijole četras reizes (tiesa, vienā gadījumā Džoels Smirnofs pārgāja no otrās vijoles uz pirmo). Tātad kopš 1946.gada ansamblis ir saglabājis savu sākotnējo skanējumu, un tas ir ārkārtējs retums mūzikas pasaulē, kuram līdzīgu būs grūti atrast.
Kvartets spēlē Stradivāri instrumentus, kuri dāvināti Vašingtonas Kongresu bibliotēkai 1936.gadā. Starp citu, kopš 1962.gada šis ansamblis ir Bibliotēkas kvartets (pirms tā šeit spēlēja leģendārais Budapeštas kvartets). 2003.gadā Juilliard String Quartet atzīmēja savu jubileju Bibliotekā ar 12 koncertiem, kuru programmās tika iekļauti visi Bēthovena stīgu kvarteti, kā arī amerikāņu komponistu stīgu kvarteti. Vairāk nekā 60 amerikāņu autoru kompozīciju (tai skaitā - arī džeza meistaru darbi) ir pirmatskaņoti, pateicoties lieliskajam Džuljarda kvartetam. Kopumā tā repertuārā ir vairāk nekā pustūkstotis skaņdarbu.
Šis kvartets pieder arī slavenajai Ņujorkas Džuljarda mūzikas augstskolai, kurā visi kvarteta dalībnieki ir pasniedzēji. Viņi ir Džuljarda ainavas neatņemama daļa, tādēļ arī kvartetam dots Džuljarda vārds. Kvarteta dalībnieku skolnieki tas ir visīstākais stīdzinieku zvaigznājs izcilu pasaules ansambļu sastāvos.
1949.gadā Juilliard String Quartet sāka ierakstīties firmā Sony Classical, un tagad kvarteta skaņuplašu un disku skaits jau pārsniedz simtu. To vidū ir izcili ieraksti, kas saņēmuši Grammy balvu - Bēthovena kvartetu cikls, Bartoka kvarteti, albūms ar Debisī, Ravela un Ditijē kvartetiem (The Times to ierindoja starp labākajiem klasiskās mūzikas CD, kuri jelkad tapuši ierakstīti) un neparasta kompozīcija no Sibēliusa un Verdi kvartetiem. 1996.gadā, grupas piecdesmitgades priekšvakarā, Sony Classical laida klajā septiņus diskus ar seniem un jauniem kvarteta ierakstiem, ieskaitot arī tos, kas ieskaņoti kopā ar gadsimta dižākajiem mūziķiem no Ārona Koplenda līdz Jo Jo Ma.
Neuzskaitīsim visas prestižākās ASV, Eiropas, Kanādas, Āzijas un Latīņamerikas koncertzāles, kurās ir uzstājies šis unikālais ansamblis, jo šāds saraksts aizņemtu visu lappusi.
Līdzās četrām Grammy balvām, kvartets var lepoties ar to, ka ir Nacionālās Skaņu ierakstu mākslas un zinātnes akadēmijas (The Hall of Fame) loceklis, daudzu Francijas balvu ieguvējs skaņu ierakstu jomā (Repertoire un Diapason), kā arī Vācijas Kritiķu balvas (Deutsche Schallplattenkritik Prize) ieguvējs par ieguldījumu mūzikas mākslā.
Programmā skanēs Mocarta, Šostakoviča un Bēthovena vēlīnie kvarteti. Tos komponējot, katrs no lielmeistariem jau bija izbaudījis visus dzīves priekus un bēdas un tobrīd bija savas meistarības zenītā. Tādēļ var droši sacīt, ka šo kvartetu mūzika ir katra autora personības kvintesence.
MOCARTS
Mocarta Stīgu kvartets, KV 590 ir viens no trim tā saucamajiem Prūsijas kvartetiem, kas veltīti čellistam-diletantam karalim Frīdriham Vilhelmam Berlīnē. Tā kā komponistam bija jārēķinās ar karalisko virtuozitāti, itin visās kvarteta daļās galvenā loma ir atvēlēta čellam.
Šajā kvartetā Mocarts it kā atvadās no Haidna. Bet kvarteta Andante, kas ir viena no iespaidīgākajām kamermūzikas lappusēm, līdzinās svētlaimīgi skumjām atvadām no dzīves. Cik skaista ir bijusi šī dzīve! Cik maldinoša! Cik īsa!
Alfrēds Einšteins
ŠOSTAKOVIČS
Savu 14.stīgu kvartetu Šostakovičs sāka rakstīt Oldboro pilsētā. Šeit, Anglijas austrumu pusē, jūrmalā ar tās akmeņainajām pludmalēm, sāļajiem purviem un meldrājiem, dzīvoja komponists Bendžamins Britens, pie kura Šostakovičs viesojās 1972. gada vasarā. Taču kvartets dzima ilgi komponists to pabeidza tikai nākamā gadā aprīlī Kopenhāgenā.
1973.gada 30.oktobrī Maskavā 14.stīgu kvartetu pirmatskaņoja Bēthovena Stīgu kvartets. Tāpat kā trīs iepriekšējos kvartetus, Šostakovičs to veltīja vienam no šī slavenā ansambļa dalībniekiem, šoreiz čellistam Sergejam Širinskim.
BĒTHOVENS
Tik tā viena, dievišķā māksla! vienīgi tajā rodamas sviras, kas dod man spēku upurēt debesu mūzām savas dzīves labāko daļu
(Ludvigs van Bēthovens)
Palūkosimies, kā do diēz minora kvartetā dižais mākslinieks savas sirdssāpes upurē dievišķajai mākslai. Vēlāk viņš sacīs, ka no visiem viņa kvartetiem šis ir izcilākais, šedevrs.
Un tā ir taisnība. Šis ir vismeistarīgākais. Šis vienīgais. Un nevienā citā Bēthovens nav ielicis tik daudz neganta darba
Savā istabā, mijkrēslī, viens, kā Rembranta filozofs, viņš jau ilgi sēž nekustīgs, salauzts, pussnaudā. Viņš nekustas, lai nejustu savas brūces. Bet piepūle, kas nepieciešama, lai ieelpotu, rada pirmo trīs skaņu nopūtu
Bēthovens sapņo. Viņš vēlētos, taču nespēj atjaunot savu sapni. Brīžam šķiet, ka tas izdodas, taču viņš aizmieg, pats sevi ieaijājot. Pie beigām, kad viņš jau valda pār savu jūtu uzplūdiem,
uz noslēguma sliekšņa viņš pret kaut ko atduras
Sapnis mirst
Cilvēks pamostas. Vīrišķīga balss viņam saka: Piecelies!...Taču šis pacēlums nav ilgs
Sākas Andante, ma non troppo e molto cantabile visbrīnišķīgākais sapnis (dvēsele atstājusi vienu sapni vien tādēļ, lai ieslīgtu citā, vēl kvēlākā un aptverošākā), - nemirstīga mīlas poēma.
Gribētos laimīgajam sapnim sacīt: Neaizej!. Cik labi būtu to paildzināt.
Bet Bēthovens to nevēlas
Nākas nemitīgi doties uz priekšu
Kāds satricinājums
Brāzmaini un nepacietīgi savu spēli uzsāk čells
Pēcāk visi kopā raisa galvu reibinošu riņķa deju
Un viss beidzas
Zvaigžņotā augstumā, visgriezīgākajās saskaņās
Nē, nekādas apstājas!... Ne vien mīlas sapņos, bet arī neprātīgas līksmes dienā Bēthovens neļaujas atelpai. Un, lūk, viņš jau strīdas pats ar sevi, vispatētiskākajā adagio !
Tas pauž diženas skumjas. Vecs vīrs jūtas vientuļš, viņš ir ieslēgts, viņš ir nomākts.
Un negaidīti spēcīgs pērkona grāviens. Fināla Allegro ir sarāvis visas važas
Šis kvēlais uzbrukums cīniņā,
tas ne reizi vien pierimst, palēninās, zaudējot elpu, un atkal no jauna trauc uz priekšu heroiskā niknumā
Uzvaras griba ir triumfējusi.
Romēns Rolāns. Bēthovena pēdējie kvarteti |