Pilsētai un Pasaulei
Dzīvā leģenda

Otrdien, 2005. gada 3. maijā plkst. 19:00, Latvijas Nacionālajā operā

Vladimirs Aškenazi un Kremerata Baltica

Diriģents Vladimirs Aškenazi
Solists Vladimirs Aškenazi (klavieres)

Pirmoreiz Rīgā slavenais maestro Aškenazi vienlaicīgi uzstāsies divās – pianista un diriģenta lomās.

Hermaņa Brauna fondam ir patiess prieks tāpat kā 2000. gadā Rīgā atkal aicināt leģendāro Maestro Vladimiru Aškezni – diriģentu, pianistu, kura ietekmi pēdējos 40 gadus mūzikas pasaulē pārspīlēt nav iespējams, koncertēt kopā ar mūsu tik iemīļoto un visā Pasaulē atzīto stīgu kamerorķestri Kremerata Baltica.

I
Volfgangs Amadejs Mocarts (1756-1791)
Devītais klavierkoncerts Mi bemol mažorā, K.271
Allegro
Andantino
Rondeau (Presto)      

II
Fēlikss Mendelsons-Bartoldi (1809-1847)    
Oktets, op. 20 (pārlikums stīgu orķestrim)
Allegro moderato, ma con fuoco
Andante
Scherzo (Allegro leggierissimo)
Presto

Mūžīgā saules gaisma mūzikā – tavs vārds ir Mocarts!

                                                                                                Antons Rubinšteins

2006.gadā visa pasaule svinēs Mocarta 250.gadadienu. Tādēļ pusotra gada garumā Hermaņa Brauna fonda koncertos pastāvīgi skanēs ģeniālā austriešu komponista šedevri. Jūs dzirdēsiet orķestra un kamermūziku, vokālo un instrumentālo mūziku, sakrālos un laicīgos meistardarbus.

Ar šīvakara koncertu fonds atklāj jaunu ciklu ar nosaukumu VIVA MOZART!

Vladimiram Aškenazi mūzika nozīmē kaut ko nedalāmu. To viņš pierāda kā diriģents, pianists, ansambļa mūziķis un lielu projektu “būvmeistars”.

Savu karjeru maestro Aškenazi sāka kā pianists, absolvēja Maskavas konservatoriju un uzvarēja tādos prestižos starptautiskos konkursos kā Šopēna konkurss Varšavā (1955., 2.prēmija), Karalienes Elizabetes konkurss Briselē (1956., 1.prēmija) un Čaikovska konkurss Maskavā (1962., 1.prēmija). Kā solists viņš pārsteidz auditoriju ar sava repertuāra plašumu. Viņa kamermuzicēšanas meistarība ir savaldzinājusi tādus izcilus mūziķus kā Ichaks Perlmans, Pinkass Cukermans, Linns Harels, Elizabete Sēderstrēma, Barbara Bonija, Matiass Gerne. Šķiet, ka  pianistu vidū viņam ir arī visapjomīgākais skaņu ierakstu saraksts.

Jau 30 gadus Aškenazi aktīvi uzstājas arī kā diriģents. Viņu aicina tādi slaveni orķestri kā Berlin Philharmonic, Boston Symphony, Los Angeles Philharmonic, San Francisco Symphony, Philadelphia Orchestra un Concertgebouw Orchestra. Jau ilgus gadus viņš sadarbojas ar Londonas  Philharmonia Orchestra (galvenais viesdiriģents) un Royal Philharmonic Orchestra (mākslinieciskais vadītājs), ar Cleveland Orchestra (galvenais viesdiriģents) un Deutsches Symphonie-Orchester Berlin (galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs). No 1998. līdz 2003. gadam viņš bija Čehijas filharmonijas orķestra galvenais diriģents. 2003.gadā ar šo orķestri viņš īstenoja tādus lielus projektus kā Prokofjeva un Šostakoviča skaņdarbu koncertsērijas  Ķelnē, Ņujorkā un Vīnē.

2004.gada septembrī maestro Aškenazi kļuva par Japānas galvenā simfoniskā kolektīva – radio un televīzijas korporācijas NHK orķestra māksliniecisko vadītāju. Kopā ar šo orķestri viņš jau koncertējis Eiropā. Nākotnē viņš plāno turpināt koncertus Eiropā un doties tālāk uz ASV. Orķestris gatavojas veikt arī Mocarta, Čaikovska un Bēthovena mūzikas ierakstus.

Maestro Aškenazi turpina sadarboties ar Londonas Philharmonia Orchestra, viņš joprojām ir Eiropas Savienības Jauniešu orķestra mākslinieciskais vadītājs un Islandes simfoniskā orķestra Goda diriģents.

Taču viņš aizvien ir uzticīgs arī klavierēm un koncertē Eiropā, Āzijā un Amerikā. Savu skaņu ierakstu nebeidzamo sarakstu viņš papildinājis ar Šostakoviča Prelūdijām un fūgām, par ko saņēmis GRAMMY balvu. Arī viņa Šostakoviča skaņdarbu jaunākais  ieraksts  ir nominēts  GRAMMY balvai.

KremerataBaltica ir Gidona Krēmera sirdij vistuvākais kamerorķestris. To veido jauni mūziķi no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Orķestris debitēja Maestro dzimtajā pilsētā Rīgā 1997.gada februārī, viņa 50 gadu jubilejas koncertā. Izveidojot un atbalstot šādu orķestri, G.Krēmers pievērsa sabiedrības uzmanību nepieciešamībai veicināt jauno mūziķu profesionālās attīstības iespējas trijās neatkarīgajās Baltijas valstīs laikā, kad tās pārdzīvoja nopietnas ekonomiskas pārmaiņas.

Kopš tā laika orķestris ir kļuvis par vienu no izcilākajiem kamermūzikas kolektīviem gan Eiropā, gan ārpus tās. Orķestris piedalās daudzos nozīmīgos starptautiskos festivālos -  tādos kā festivāli Lokenhauzā, Zalcburgā, Šlēzvigā-Holšteinā, Verbjē un Drezdenē, festivālā Prāgas pavasaris un Londonas festivālā BBC Proms. Kopš 2004.gada maestro Krēmeram un orķestrim ir arī pašiem savs festivāls Siguldā.

Orķestra Kremerata Baltica darbība ir saistīta ar ikgadējām koncertu turnejām visā pasaulē (vairāk nekā 60 koncertu sezonā): no Kanāriju salām līdz ievērojamākajām Eiropas valstu un ASV koncertzālēm. Sadarbībā ar Kremerata Baltica maestro Krēmers īsteno projektus, kas pārsniedz tradicionālu koncertprogrammu apjomus.

Orķestris muzicē gan pilnā sastāvā, gan sadalās mazākos ansambļos, kuri arīdzan spēlē plašajā pasaulē ar Kremerata Baltica vārdu.

Orķestra repertuārā ir gan klasiķu un romantiķu skaņdarbi, gan mūsdienu autoru L.Desjatņikova, P.Vaska, A.Perta, G.Kančeli, V.Silvestrova darbi. Vairāki no tiem veltīti G.Krēmeram, kurš tos pirmatskaņojis kopā ar savu jauno kolēģu orķestri.

Taču orķestris koncertē ne vien kopā ar savu patronu, bet  arī ar citiem solistiem un diriģentiem, kuru vidū ir tādas slavenības kā Džesija Normena, Oļegs Maizenbergs, Tatjana Grindenko, Saimons Retls, Kristofs Ešenbahs, Kents Nagano, Esa-Peka Salonens…

Kremerata Balticair ieskaņojusi daudzus kompaktdiskus ierakstu kompānijās Nonesuch Records un Deutsche Grammophon.

Orķestris Kremerata Baltica ir GRAMMY balvas (2002., par disku "After Mozart") un Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāts (1999., 2004.).

Kopš 2000. gada orķestra mājvieta ir Rīgā, to kopīgi finansē visas trīs Baltijas valstis.